Tālruņa numurs: +371 27812131
E-pasta adrese: sdvoreckij@gmail.com

Notikumi uz treniņiem un konsultācijām

Sergejs Dvoreckijs

Pieci galvenie muļķības likumi

Lūk, kā slavens ekonomists izteicās par muļķiem, par viņu radīto apdraudējumu un par iespējamo cīņu ar viņiem.
stulbums
Itāļu izcelsmes vēsturnieks-ekonomists Karlo Čippolo daudzu gadu garumā pētīja muļķības dabas fenomenu. Pēc rūpīgas šās pārsteidzošās parādības izpētes viņam izdevās atklāt piecus likumus, kas ir tik universāli, ka izpaužas jebkurā laikā un jebkurā sabiedrībā.

Viņš noskaidroja, ka muļķības radītais apdraudējums ir daudz postošāks, nekā mēs spējam to iedomāties.
Ir jāpapildina paša muļķības jēdziens – tam ir daudz sinonīmu, tādējādi it kā mainot veidolu, bet tai pat laikā būtība paliek nemainīga.

Lūk, šie likumi:

Pirmais muļķības likums vēsta, ka cilvēki parasti kļūdās un nenovērtē viņiem apkārt esošo muļķu skaitu.
Lai arī cik paradoksāls nebūtu šis apgalvojums, realitāte pastāvīgi pierāda tā patiesumu. Pat ļoti detalizēti izvērtējot apkārtējos, jūs pārsteidzoši regulāri saskarsieties ar noteiktu situāciju tipu
• Cilvēks, kuru uzskatāt par gudru un racionālu, patiesībā var izrādīties pārsteidzoši dumjš.
• Muļķiem ir tendence parādīties negaidītā laikā un nepiemērotās vietās, izjaucot jūsu iecerētos plānus.
0,01
Otrais muļķības likums vēsta, ka muļķības esamība un dziļums nav tieši saistīts ar citām konkrētā cilvēka rakstura iezīmēm.

Ilgie, novērojumos un izmēģinājumos pavadītie gadi apstiprināja zinātnieka secinājumu par to, ka visi cilvēki atšķiras pēc muļķības esamības vai neesamības. Un, lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, tas nekādā veidā nav saistīts ar audzināšanu. Tā ir tāda pati dabas parādība kā rudi mati, vasaras raibumi vai pirmā asins grupa. Faktiski, ja tā vēlaties, muļķis ir dabas pirksts.

Izglītības līmenis nekādā veidā nav saistīts ar to, ka tai vai citā sabiedrības grupā ir noteikts muļķu skaits. Šo noteikumu apstiprina daudzie eksperimenti piecās dažādās grupās: studenti, pasniedzēji, apkalpojošais personāls, biroja darbinieki un administrācijas darbinieki.

Pašā sākumā, kad viņš analizēja mazkvalificētu darbinieku grupu, muļķu skaits izrādījās lielāks, nekā viņš bija gaidījis (muļķības pirmā likuma izpausme). Šo rezultātu viņš norakstīja uz sociālajiem apstākļiem, kas izpaudās kā izglītības trūkums un nabadzība.

Tomēr, virzoties uz augšu pa sociālajām kāpnēm, viņš ieraudzīja līdzīgu attiecību gan balto apkaklīšu, gan studentu vidē. Vēl lielāku pārsteigumu radīja tāds pats muļķu skaits profesoru vidū, neatkarīgi no tā, vai tā bija provinces koledža, vai pazīstama universitāte – muļķu proporcija palika nemainīga.

Viņš bija tik pārsteigts ar iegūtajiem rezultātiem, ka izlēma veikt pētījumu intelektuālās elites vidē, ko pārstāvēja Nobela prēmijas laureāti. Rezultāts vien apstiprināja dabas superspēku – tāda pati muļķu proporcija.0,02

Otrā likuma secinājumus saprast un pieņemt nav viegli, tomēr to apstiprina daudzie eksperimenti, kas šai ziņā veido dzelzsbetona pamatus.

Feministes ar prieku apstiprina otro likumu, jo, saskaņā ar to, dumju sieviešu nav vairāk kā dumju vīriešu. Arī trešajās pasaules valstīs dzīvojošie var gūt mierinājumu ar faktu, ka attīstītās pasaules valstīs ir tāda pat muļķu attīstība.

No otrā muļķības likuma izriet biedējoši secinājumi: lai arī kur jūs censtos nokļūt, augstākajā sabiedrībā, Mikronēzijas vietējo iedzīvotāju sabiedrībā, klosterī vai kazino – jūsu apkaimē būs vienāds muļķu skaits, kurš (saskaņā ar Pirmo likumu) noteikti būs lielāks, nekā sagaidāt.

Trešais muļķības likums sniedz definējumu, ka muļķis ir cilvēks, kurš ar savām darbībām rada zaudējumus citam cilvēkam vai cilvēku grupai, turklāt no tā negūst nekādu labumu, bet biežāk kaitē arī pats sev.
Trešais likums nosaka cilvēku iedalījumu četrās grupās: gudrinieki, bandīti, vientieši un muļķi.
Piederība vienai vai otrai grupai tiek noteikta saskaņā ar šādiem noteikumiem:Tabula110

Ja Kāds ar savām darbībām rada zaudējumus, un tai pat laikā rada izdevīgumu Citam, tad viņš pieskaitāms Vientiešiem. Ja Kāds ar savām darbībām rada izdevīgumu sev un Citam, tad viņš ir Gudrinieks. Ja savu darbību rezultātā Kāds gūst izdevīgumu, tai pat laikā nodarot Citam ciešanas, tad viņš ir Bandīts. Bet, kad Kāda darbību rezultātā zaudējumi rodas viņam pašam, turklāt vēl arī Citam, tad šis Kāds ir visīstākais Muļķis (un tas nav tas spēcīgākais apzīmējums).

Vadoties pēc citāta: “Cilvēka prāts ir ierobežots, bet muļķībai robežu nav”, ir grūti iedomāties to zaudējumu apmēru, kādu var radīt muļķi, kas nokļuvuši varas iestādēs, kuriem ir politiskas, sociālas un militāras pilnvaras.
Kas tad padara muļķi tik ļoti bīstamu?

Pirmkārt, viņš ir bīstams ar savām nesaprātīgām, neracionālām un haotiskām darbībām, viņa rīcības nav iespējams loģiski izanalizēt. Piemēram, bandīta rīcībā ir vērojama loģika – ja nav pietiekami prāta, lai pats varētu nopelnīt vairāk labumu, viņš maksimāli izmantos visas savas pārējās spējas, lai atņemtu labumus par labu sev. Viņa darbības ir racionālas, to mērķis ir loģiski izanalizējams, tāpēc tās var uzminēt un sagatavot atbildi ar savām pretdarbībām.

Saka: “Vientiesība ir sliktāka par zagšanu”, tomēr pret vientiešiem var atrast aizsargpasākumus, jo vientieša darbības ir samērā loģiskas, tās ir iespējams prognozēt.0,03

Muļķa rīcību saprast, kur nu vēl paredzēt, nav iespējams. Viņa rīcībā nav iemeslu, nav rīcības plāna un nav mērķa. Viņa darbības vienmēr ir negaidītas, izpaužas visnepiemērotākā vietā un ir pilnīgi neprognozējamas laika ziņā.
Gudrs cilvēks nekādā veidā nevar pasargāties no muļķa, jo īpaši tāpēc, ka viņa uzbrukums nav prognozējams nedz vietas, nedz laika ziņā, tajā nav pat racionālas struktūras.

Šillers savulaik rakstīja: “Pret muļķību pat dievi ir bezspēcīgi”.

Ceturtais muļķības likums izceļ patiesību, ka ne-muļķi visu laiku nenovērtā muļķus un regulāri cieš no viņu postošā potenciāla.0,04

Tiešām, ne-muļķu trīs grupu pārstāvji ar apskaužamu regularitāti aizmirst faktu, ka sadarbība ar muļķiem ir bīstama. Muļķi parasti visnegaidītākajā laikā ir gatavi savām postošajām darbībām. Jebkurā, pat viņiem pašiem visnepiemērotākajā vietā, un tāpēc neatkarīgi no apstākļiem ir ļoti nekonsekventi savās darbībās.

Iemesls ir tajā, ka vientiesim nav izredžu atpazīt muļķi, tos pilnīgi neievēro bandīti, bet gudrinieki nespēj novērtēt bīstamību un pat saskatīt viņus (Otrā muļķības likuma rezultātā). Saskaņā ar šo, ne-muļķi (saskaņā ar Pirmo muļķības likumu) nenovērtē muļķu daudzumu “it kā savējo” vidē, un tāpēc atslābinās un nevar savlaicīgi mobilizēties. Bet, kad muļķis sāk kaut kādas darbības, tad viņi nespēj noteikt to virzienu, un tādējādi samazināt kaitējumu līmeni.

Viedoklis, ka muļķi kaitē tikai paši sev, ir dziļi maldīgs! Nemāniet sevi, šāda rīcība ir raksturīga tikai bezpalīdzīgajiem vientiešiem.Jūsu dumjības tests

Pat tad, ja jums palaimēsies, un jums izdosies atpazīt muļķi, nekādos apstākļos nesadarbojieties ar viņu, cerībā, ka varēsiet gūt no tā labumu. Jūs tādējādi radīsiet viņam tādu darbības lauku, kur viņš spēs tā ieskrieties, ka jums nodarītais zaudējums būs neizmērāmi milzīgs.

Piektais muļķības likums pasludina muļķi par visbīstamāko personas tipu.

Tiešām. Muļķis ir bīstamāks par bandītu ar to, ka pēdējā darbības ir vērstas uz to, lai labumi pārietu no viena īpašnieka pie cita. Sabiedrība kopumā no tā necieš. Ideālo bandītu darbību pieaugums noved ne tikai pie īpašuma pārdales, bet arī labumu pāriešanai no vienām rokām citās, bet sabiedrību tikai pie stagnācijas, katastrofa nenotiek.

To var novērot uz tādu valstu piemēra, kurās vara ir korumpēta un visi pilsoņi, ar varas klusējošo piekrišanu, ierasti apiet likumus un bauda dzīvi.

Muļķis ir bīstamāks par vientiesi, jo pēdējais, nodarot kaitējumu sev, citiem tai pat laikā nes labumu. Vientiešu aktivitātes palielinājums arī noved pie stagnācijas, jo gudriniekiem un ideālajiem bandītiem nākas tērēt daļu labumu vientiešu uzturēšanai, citādi sabiedrībai draud izdzimšana.

Pavisam citādas sekas rodas no muļķu rīcības. Viņu aktivizācija pilnībā maina pasaules karti, jo viņu darbības rezultātā var rasties tikai zaudējumi, kas nenes labumu nevienam. Viņi iznīcina labumus, sabiedrība tādēļ kļūst nabadzīgāka, rezultātā notiek tās katastrofāla bojāeja.0,05

Vēsture vairākkārtīgi ir apliecinājusi faktu, ka valsts, kurā vara ir pietiekami daudz gudru cilvēku rokās, atrodas attīstības stadijā un kļūst bagātāka, pateicoties labumiem, ko iegūst gudrinieki. Tāpat, pateicoties tam, ka viņi aptur muļķu aktivitāti, tai pat laikā neitralizējot bandītu un vientiešu darbības.

Pavisam citas sekas rodas tad, ja pieaug pie varas esoši muļķu proporcija. Bandītu darbības pieaug, jo samazinās labumu daudzums, ko var pārdalīt, naivie vientieši nedara neko, gudrinieki nezina, ko darīt, un nesaprot, kur un kādas darbības būtu veicamas. Valsts strauji iet bojā. Tuvojas katastrofa.0,06

Muļķībai ir daudz sinonīmu, tomēr, piemērojot jebkuru no tiem, muļķības likumi paliek nemainīgi.

Vēlaties sevi pārbaudīt un noticēt sev?

Elementāri!

Pat attālināti!

Kā nezaudēt vīru. 5.d.

Spēks vājumā

Un vēl. Vīriešiem ir vajadzība rūpēties par sievieti, dodiet viņam tādu iespēju, izrādiet vājumu, parādiet vajadzību pēc viņa atbalsta, pēc viņa palīdzības jums. Nerādiet vīram, ka esat patstāvīga un pašpietiekama, jūs viņu atgrūdīsiet. Tieši otrādi, ar visu savu izskatu un uzvedību rādiet, ka jūs no viņa esat atkarīga, ka viņš jums ir nepieciešams.
zc2

Rādiet viņam un apkārtējiem, ka jūsu vīrs ir vīrietis, kurš priekš jums ir vislabākais no visiem. Runājiet par viņu ar lielu cieņu, kā viņa klātbūtnē, tā arī viņam klāt neesot. Tas jums nesagādās nekādas grūtības, bet to ļoti novērtēs citi, jo īpaši jūsu vīrs. Šādi rīkojoties attiecībā pret vīru, jums nenāksies aizdomāties par to, kā likt viņam jūsos iemīlēties no jauna. Viņš būs jūsos iemīlējies, viņš jūs cienīs visu jūsu dzīvi, viņš būs pārliecināts, ka par jums nevar būt labāka neviena cita sieviete.

Dažu sievu lielākā kļūda – tēlot no sevis upuri, vainojot vīru visos reālos un izdomātos grēkos. Jūs pati savām rokām pārvēršat ģimenes pavardu par elles katlu! Padomājiet. Cik ilgi viņš to izturēs?

Iedomājieties laikus tālā senatnē. Jūsu “mednieks” ir veicis tālu ceļu no mājām, un viņam uzsmaidīja veiksme – viņš dabūja ēdienu, “uzveica mamutu”. Pārvarot tālo ceļu, viņš “nosala ceļā” un “iegāja pasildīties pie sveša pavarda”. Sasildījies un padalījies ar daļu medījuma, viņš steigsies uz mājām, pie “sava ģimenes pavarda”, pie jums. Vai ir vērts pārāk prasīgi attiekties pret to un vainot viņu par to, ka viņš «pa ceļam ieskrēja sasildīties», viņš taču gāja un atnāca pie jums, galu galā.zhc3

Atnāca, un ko viņš redz? Pie viņa «ģimenes pavarda sildās» cits vīrietis, viņam vietas nav, par viņu nepriecājas. Vai viņš “cīnīsies par pavardu” vai dosies meklēt citu “pavarda sargātāju”?

Mīļās sievietes! Pievērsiet uzmanību, ka es pateicu “mīļās sievietes”, un jums tas bija patīkami. Neaizmirstiet reizēm pateikt “mīļais vīrs”, jo jūs viņu mīlat, tad kāpēc gan viņam par to neatgādināt, kā arī sev pašai par savām jūtām. Tas jūs padarīs vēl tuvākus, bet jūsu vīrs būs patīkami pārsteigts un jums pateicīgs. Viņš jūs mīlēs, novērtēs un uzskatīs par vislabāko sievieti, uzcels jūs uz pjedestāla, kas jūsu sāncensēm nebūs sasniedzams.

Taču tas viss ir pieejams un iespējams, ja vien viņš nav pavisam pārstājis jūs mīlēt. Ja viņš tikai sāk iet prom!
Lai veicas!

Pie “viņa mājas pavarda sildās” cits vīrietis:

Kā nezaudēt vīru. 4.d.

Sievietes gudrība

Turpināsim. Gudra sieviete lieliski apzinās, ka ir tikai viens spogulis, kas pa īstam atspoguļo sievietes burvīgumu – tās ir vīrieša acis, kurš sajūsminās par viņu.
och1

Ja tā padomā, šķiet, ka mīļākās priekšrocība ir tajā, ka viņai ir laiks un iespēja sagatavoties, sakārtot savu izskatu atbilstoša veidā uz vīrieša atnākšanas brīdi. Viņš nāk un iet, viņu neuztrauc sadzīviskas problēmas un viss ar tām saistītais. Bet varbūt viņš tieši dodas prom no sievas un mājas tās sasodītās sadzīves dēļ?

Un šeit, laikam, slēpjas vēl viena svarīga gudras sievas priekšrocība – tas ir mājas pavards. Vieta, kur var atpūsties no ikdienas rūpēm, kur ir silti un mājīgi, kur vienmēr garšīgi baro, kur sanāk paši tuvākie un kur rūpes vienam par otru ļauj pa īstam atslābināties, atpūsties kā garīgi, tā arī fiziski. Ja vīrietim ir tāda aizmugure, tāda teritorija, kur viņš jūtas vajadzīgs un gaidīts, kur viņu apbrīno un gaida, tad viņš vienmēr centīsies pēc iespējas ātrāk atgriezties pie šā mājas pavarda.

och2
Izrādās, ka vīrietim nemaz tik daudz nevajag – mājas, mājīgumu, kur viņu sagaida kopta un maiga sieva, kas garšīgi pabaros. Pēc tam var arī pastāstīt viņam par savām rūpēm un neuzbāzīgi paust savas pretenzijas. Ar paēdušu vēderu, aprūpēts, viņš ar prieku jūsu labā paveiks daudz ko, ļoti daudz.

Kāds varētu teikt, kāpēc vīram ir jāveltī tik daudz uzmanības? Atbildēšu. Emancipācija ir radusies vien nedaudz vairāk kā pirms simts gadiem. Lai arī kāda tā būtu, civilizācija ir vairākas tūkstošgades sena. Bet cilvēku dzimums pastāv simtiem tūkstošgades, tas nozīmē, ka pirmatnīgos apstākļos cilvēki dzīvoja ļoti ilgi.

Mums gēnu līmenī ir ielikti pamati – vīrietis apgādnieks, bet sieviete – ģimenes pavarda sargātāja. Tajos senajos laikos sieva bija atbildīga par uguns saglabāšanu, viņa nedrīkstēja ļaut tai nodzist, jo iegūt uguni tajos laikos nebija vienkārši. Bet bez uguns būs auksti, kā arī ēdiens būs jāēd jēls. Nesaglabāta uguns mājas pavardā tika uzskatīta par lielu kaunu – sieva neizpildīja savus pienākumus, ir nespējīga.

Tāpēc radiet mājas, ģimenes pavardu, sargiet to, un tad vīrs, gluži kā naktstauriņš uz liesmu, vienmēr pie tā tieksies, tieksies pie jums.

Aizliedzu skumt, aizliedzu nīkt
Mūžīgi vaidēt un īgt –
Tā turpināt nevar.
Smaidiet, esiet draudzīgi, tuvajiem dāvājiet prieku!
Lai pozitīva jums nedēļa, DRAUGI!

Kā nezaudēt vīru. 1.d.

Sievietes maldi

Mīļās sievietes, lūdzu nerājiet mani par jūsu noslēpumu atklāšanu, jo īpaši par pamācībām, kas var jūs aizskart šajā rakstā.
соп8
Sākšu ar to, ka lielākā daļa sieviešu līdz galam neizprot brīdi, kad vīrs sāk iet prom no viņas. Bet atšķirība ir tajā, ka viņš iet prom nevis tad, kad ir sakravājis koferus, bet gan daudz agrāk. Šeit vēlos veikt nelielu atkāpi. Ir daudz vienkāršāk un daudz vieglāk saglabāt vīru, kad sajutīsit, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, nekā atgriezt viņu ģimenē, kad viņš jau ir faktiski aizgājis.

Šāda aiziešana nozīmē, ka viņš jau ir pārvarējis šaubas un svārstīšanos, kas viņam bija, viņš jau ir izlēmis un sadedzinājis aiz sevis tiltus, viņš nevēlas un baidās no atgriešanās pie iepriekšējās dzīves. Viņš ir aizgājis!

Vēlreiz atkārtošu, ka ir jāceļ trauksme un jāsaglabā ģimene brīdī, tiklīdz sajutīsit izmaiņas viņa uzvedībā. Viņš ir sācis kaut kur aizkavēties vakaros, nesteidzas mājās? Pirmais zvaniņš. Briesmas! Nenakšņoja mājās? Otrais zvans, jau skaļāks! Trauksme! Ir rūpīgi jāparaugās apkārt, iespējams, ir uzradusies cita sieviete.
соп2
Un, ja tas tā ir, pat, ja nav pilnīgas pārliecības, tad ir jārīkojas, kamēr nav kļuvis par vēlu. Ir jārīkojas. Bet kā? Padomāsim kopā! Sarīkot skandālu, izrādīt emocijas? Nepalīdzēs. Ne pie kā laba tas nenovedīs. Ja nu vienīgi kļūs par banālu jūsu greizsirdības scēnu? Tas nav vajadzīgs! Šāda pieeja var tikai paātrināt šķiršanos, ņemot vērā, ka daži vīrieši ar grūtībām saņemas, lai pateiktu par aiziešanu, un jūs tikai pamudināsit viņu uz šo soli.

Tāpat ir bezjēdzīgi un bīstami mēģināt noskaidrot, kas tad ir tā “cita sieviete”. Jūs varat nokļūt divdomīgā situācijā, pazemot sevi vīra acīs un galīgi zaudēt viņa cieņu. Vai esat gatava, paužot pilnīgu neuzticēšanos, pārbaudīt viņa kabatas, meklēt mobilajā telefonā aizdomīgus numurus, izsekot viņu? Un ja arī jums izdosies kaut kāda veidā uzzināt, kas viņa ir, ko jums tas dos? Jūs sarīkosit skandālu un pilnībā izrādīsit savu greizsirdību? Mēs iepriekš jau apspriedām šādu variantu – jūs pavisam sagrausit situāciju, viņš aizies un nekad jums to nepiedos.

Turpinājums sekos.

Kas ir ģimene un tās pamatfunkcijas. 2. d.

Turpināsim sarunu par ģimenes pamatfunkcijām. Atgādināšu, ka tieši konkrētajam ģimenes loceklim svarīgāko ģimenes funkciju traucējumi ir biežākie ģimenes konfliktu un neuzticības gadījumu iemesli.,FF1

Šo jautājumu var aplūkot tikai no ģimenes psiholoģijas viedokļa. Bet var arī apvienot 2 viedokļus: ģimenes psiholoģijas (kā sistēmiskās pieejas) un ģimenes socioloģijas viedokļus. Tātad, iesākumam uzskaitīsim galvenās ģimenes pamatfunkcijas, bet pēc tam komentēsim katru no tām:

• reproduktīvā
• audzinošā
• saimnieciski ekonomiskā
• atjaunojošā
• regulatīvā
• ģimenes socializācijas funkcija
• komunikatīvā
• brīvā laika
• sociālā statusa
• emocionālā
• garīgās saziņas funkcija
• seksuālā.

Tagad paskaidrosim katras funkcijas nozīmi.FF2

Reproduktīvā funkcija: nosaukums runā pats par sevi – vajadzība pēc saviem bērniem, kā arī nepieciešamība apmierināt seksuālās vajadzības. Vajadzība pēc bērniem saskaras ar sabiedrības nepieciešamību pēc sugas atražošanas. Dažiem cilvēkiem šī vajadzība kļūst par dzīves jēgu. Bet par to kādu citu reizi. Jebkurā gadījumā var saprast, ka tas ir ļoti svarīgi.

Audzinošā funkcija: vajadzība audzināt savus bērnus par cienīgiem sabiedrības locekļiem un nākotnē veiksmīgiem cilvēkiem. Turklāt bērni audzina mūs, kā arī mēs paši sevi pāraudzinām, audzinot bērnus. Lūk, cik daudz svarīgu lietu uzreiz ir saistītas ar bērnu audzināšanu.

Saimnieciski ekonomiskā ģimenes funkcija: ģimenes ikdienas sadzīves ekonomiskais atbalsts, ekonomiski neveiksmīgo ģimenes locekļu ekonomiskais atbalsts, ekonomiskās mijiedarbības ģimenes locekļu starpā utt. Kā mēs saprotam, lai nodrošinātu šo funkciju, tiek paredzēta spēja adaptēties mūsdienu sabiedrībā, spēja izvēlēties prioritātes un vēl daudz ko citu.

Ģimenes atjaunojošā funkcija: pats ģimenes funkcijas nosaukums pasaka mums priekšā, ka, realizējot šo ģimenes funkciju, mēs apmierinām vajadzību pēc psihisko, emocionālo, fizisko spēku atjaunošanas pēc grūtas dienas. Realizēt šo vajadzību var traucēt visdažādākie apstākļi. Bet, ja mēs nevarēsim atpūsties ģimenes lokā, sāks uzkrāties aizkaitinājums, nogurums un vēlme kaut ko mainīt.

Ģimenes regulatīvā funkcija: šī funkcija ir ļoti daudznozīmīga. Tā ietver gan ģimenes funkcionēšanas atbalstu noteiktajos parametros, atgriezeniskās saiknes nodrošināšanu ģimenē starp tās locekļiem, nepieciešamību sekot ģimenes locekļu uzvedībai ārpus tās ietvariem – atbilstība sociālajiem normatīviem, ģimenes iespēju pārveidoties, ja ģimenē ir ieilgušas krīzes.FF3

Ģimenes socializācijas funkcija: bērna pirmie sociālie priekšstati veidojas tieši ģimenē. Priekšstatus par visu dzīvē, tostarp par uzvedības normām un sociālajām vajadzībām, sabiedrības likumiem bērns kā piemēru gūst ģimenē, tie veidojas ģimenē. Interesanti, ja politiķiem gandrīz nerūp ģimenes institūts, tad, uz kurieni viņi mūs ved? Tas tā, starp citu.

Ar šo beidzam raksta otro daļu. Turpinājums sekos, aprakstīsim pārējās sešas ģimenes funkcijas. Bet pagaidām padomājiet, kā kaut vienas no šīm funkcijām neapmierināšana var novest pie ieilgušiem konfliktiem, krāpšanas vai pie nevēlēšanās atrasties šajā ģimenē? Bet raksta trešās daļas beigās es uzdošu visiem ļoti pamācošu uzdevumu.

Gatavība laulībai agrā jaunībā. 3. daļa

Ekspektācijas un realitāte pusaudžu vecumā

Pusaudžu vecums, ar tam raksturīgo noliegšanu un maksimālismu, parasti nodala jēdzienus „mīlestība” un „laulības”. Uz ģimenes attiecību visaptverošās varas fona, kas vēl vairāk nospiež pusaudžus, viņiem šķiet, ka mīlestība un laulības ir grūti savienojami jēdzieni. Tāpēc viņu uztverē pastāv pārliecība, ka ģimenes attiecības traucē jūtām.

Pusaudžu vecums

Pusaudžu vecums


Kā nākamo jauniešu maldīgo priekšstatu jāmin patērētāju prasības un nereālistiskās ekspektācijas, kuras viņi sapņaini pieprasa no ģimenes-laulību attiecībām. Reizēm meitenes vēlamajam partnerim un dzīvesbiedram izvirza tik augstas prasības, ka no viņu sabiedrības neviens jaunietis šīm prasībām neatbilst. Arī jaunieši neatpaliek, viņu priekšstatos par ideālu partneri var būt vien tāda meitene, kurā vienlaikus apvienojas skaistums un prāts, jautrums un uzticība, čaklums un godīgums. Saprotams, ka ar reālo dzīvi šādām ekspektācijām nav nekāda sakara.

Raksturīgi, ka meiteņu pirmslaulības ekspektācijas un priekšstati ir daudz augstāki, nekā puišiem. Bet drauga un vīra tēlu nesaskaņotība traucē adekvāti izvērtēt apkārtējos kā kandidātus uz laulību dzīvi. Reizēm viss aiziet tādās galējībās, ka meitenes izvirza milzīgu īpašību sarakstu, kurā obligāti ietilpst finansiālais nodrošinājums un pacietīgs, pakļāvīgs raksturs kombinācijā ar skaistu izskatu un vīrišķību. Turklāt viņām ir arī ārkārtīgi kategoriskas prasības, lai viņu personīgās intereses un kaprīzes dominētu pār visu pārējo. Bet, ja kaut daļa no šīm ekspektācijām nepiepildās, seko tūlītēja šķiršanās, viņas neaptur pat mazu bērnu esamība.

Gaidīšana

Gaidīšana


Te ir jāatgriežas, lai sīkāk aplūkotu tās komponentes, no kurām veidojas gatavības laulībām psiholoģiskā daļa. Mūsdienīgā, ar toleranci pilnā sabiedrība uzskata, ka fizioloģiskais briedums ļauj ieņemt un dzemdēt bērnu bez jebkāda kaitējuma un riska gan bērna, gan arī viņa vecāku veselībai. Bez šaubām, dzimumbriedums ir svarīgākais punkts laulāto dzīvē, bet ar to vien nepietiek, lai radītu harmoniju ģimenes dzīvē. Vēl ir nepieciešamas iemaņas, lai varētu pareizi un pilnvērtīgi audzināt bērnus, un spēja pilnveidoties kā personībai.

Tāpēc ir grūti sasaistīt vecumu un psiholoģiskās gatavības laulībām esamību, reizēm daži pusaudži izrāda pietiekamas pazīmes attiecība uz sociālo un morālo sagatavotību ģimenes attiecībām, bet citi uz to visu raugās vēl maza bērna acīm.

Turpinājums sekos:

Sākt dzīvi no jauna

Vai ir iespējams sākt dzīvi no jauna? Vai ir iespējams nodzīvot divas dzīves laikā, kas atvēlēts vienai? Kāds teiks, ka, lūk, mūs atkal aicina ielaisties apšaubāmos filozofis- kos spriedelējumos, atkal pievērsties nepamato- tiem sapņiem utt., ka mēs no tā esam noguruši.

Es vēlos jums pastāstīt par reālu iespēju pie- skarties “pasaulei, ko es nepazinu” Tieši tā sau- cas treniņprogramma, ko esmu izveidojis, pama- tojoties uz baltkrievu psiholoģes Irinas Stišeno- kas un Krievijas Valsts humanitārās universitā- tes Ļeva Vigotska institūta Emociju psiholoģijas laboratorijas vadītājas, profesores, psiholoģisko zinātņu doktores Annas Prihožanas darbiem. Aptuveni triju gadu laikā programmu ir apgu- vuši desmitiem cilvēku, un dažkārt sasniegtie rezultāti ir bijuši visai pārsteidzoši – cilvēkam parādījušies resursi, lai sāktu jaunu, daudz brī- vāku un vienlaikus racionālāku dzīvi. Protams, ne vienmēr pārmaiņas ir tik izteiktas, daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka gatavības uzlūkot sevi, pasauli un pārējos cilvēkus citām acīm, tā, it kā to darītu pirmoreiz. Tomēr cilvēks sāk aiz- domāties par to, kurp viņš virzās dzīvē, kuras ir viņa īstenās vajadzības, kādi ir viņa mērķi, kā tos sasniegt, kāpēc viņam rodas tās vai citas emoci- jas, un viņš iemācās savas emocijas un vajadzī- bas brīvi paust apkārtējiem. Cilvēks sāk pārdo- māt to, kāpēc citi cilvēki skumst vai dusmojas, kāpēc viņi reizēm indīgi vīpsnā, izliekas, bet var- būt tiešām no sirds tic tam, ka nekas briesmīgs nenotiek – “Viss kārtībā, ak, brīnišķīgā kundze, viss kārtībā!” Vai patiesi cilvēks, kas apgalvo, ka viss ir kārtībā, nesaprot, ka daudz kas viņa dzīvē iet “šķērsām”? Vai harmonisks, saskarsmē patī- kams, inteliģents cilvēks ar augstu morālu stāju tiešām uzskata, ka viņš ir niecība, kas nav pel- nījis pretējā dzimuma uzmanību, ka viņam no sabiedrības jāslēpj savas “asiņojošās brūces” un ka “pieklājīgā sabiedrībā” vispār labāk ir paklu- sēt? Vai patiesi ir tā un viņi neizliekas? Kāpēc tas viņiem vajadzīgs? Un turklāt – vai tad ir slikti ticēt, ka apkārt viss ir kārtībā? Vai tad tā nav īstā laime?

Nestrīdēšos – psihologi atbalsta pozitīvu at- tieksmi pret dzīvi. Un, protams, vienmēr nebūt nav vajadzīga psihes korekcija. Bet vai zināt par to un neatvērt “laimīgajam cilvēkam” acis, lai viņš saskatītu realitāti, nebūtu gudri, tā izrādot līdzcietību pret tuvākajiem? Cik daudz iespēja- mu ciešanu varētu nepieļaut, zinot kaut vai tikai psiholoģiskās aizsardzības mehānismus! Tieši šādas zināšanas un citu vērtīgu informāciju var iegūt, pieliekot personiskas pūles, proti, regulāri apmeklējot treniņprogrammas “Pasaule, ko es nepazinu” nodarbības.

Tātad – kas šī ir par programmu, par kuru ir runa? Pastāstīšu nedaudz vairāk par to. Ceru, ieinteresētie lasītāji vēl uzdos ne mazums jautā- jumu (rakstiet uz žurnāla redakciju vai uz manu elektronisko pastu), ko varēs apspriest žurnāla lappusēs. Apsolos, ka atbildēšu uz visiem sa- ņemtajiem jautājumiem. Bet pagaidām – kon- krētāk par treniņprogrammu.

Treniņprogrammas “Pasaule, ko es nepazinu” galvenais mērķis ir tās dalībniekos attīstīt pār- liecību par sevi, prasmi pieņemt sevi tādu, kāds esi, prasmi mīlēt un cienīt sevi šī vārda vislabā- kajā nozīmē un prasmi pieņemt citus tādus, kādi viņi ir. Tas nozīmē arī apzināties savas tiesības, mērķus un galvenās vajadzības dzīvē un, pats svarīgākais, ļaut, lai šādas tiesības un vajadzības ir citiem cilvēkiem, izzināt un atzīt savas robe- žas dzīvē, prast mainīt lomas/labi saprotot, kas tas ir, kā arī iemācīties nepārkāpt citu cilvēku ro- bežas. Tas nozīmē iemācīties saprast savus bēr- nus un vienaudžus, tas… Vai tikai sā kumam šo “tas” jau nav par daudz? Vai neradīsies sajukums no “ne no kā”? Nē, neradīsies vis. Zināšanas tiek dotas saskaņoti un savstarpējā saistībā, jo tre- niņprogramma “Pasaule, ko es nepazinu” ietver gan apjomīgu praktiskās psiholoģijas materiālu, gan lekcijas klasiskajā psiholoģijā, un šī materiā- la uztvere un apguve prasa diezgan daudz laika, kā arī piepūli. Turklāt šis laiks nav īss – vesels mācību gads, aptuveni 8-9 mēneši. Turklāt, kā pieņemts, pēc programmas apguves tie, kas vē- las savu CV papildināt ar atbilstošu ierakstu, par nelielu samaksu var saņemt parakstītu un apzī- mogotu sertifikātu par 120 akadēmisko stundu noklausīšanos.

Tiek rīkotas arī nodarbības eksprestreniņos – to pamatā ir minētās programmas materiāli. Atšķirība ir tā, ka šo nodarbību nav vairāk par 10-12, tāpēc tās domātas cilvēkiem, kam ir maz brīvā laika un kam nav nepieciešama padziļināta priekšmeta apguve. Tomēr viņiem tiks doti sva- rīgākie šīs programmas vingrinājumi, kas ļaus ieraudzīt personiskos pašattīstības resursus un iegūt pašpārliecību. Viņiem būs iespēja paskatī- ties uz sevi no malas, uzklausot citu izpalīdzīgo grupas dalībnieku viedokli, un līdz ar to būs iz- devība gūt pilnvērtīgu priekšstatu par to, “kāds (kāda) es esmu”. Jau tas vien cilvēku dara noturī- gāku pret stresu, iemāca pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir, un kļūt mazāk atkarīgam no ārēja vērtē- juma. Vai tas ir maz?

Bet nu – sīkāk par pilna kursa treniņpro- grammas galvenajiem blokiem.

Kopumā ir astoņi bloki, katrs no tiem veltīts savai tēmai. Vissvarīgākais ir pēc kārtas cetur- tais bloks, kas veltīts jūtām un emocijām. Kāpēc tas nav pašā sākumā? Šī bloka vingrinājums “Ne katrs aizlidos līdz Dņepras vidum” un arī nāka- mais pēc tā no grupas prasa noteiktu saliedētī- bu, savstarpēju uzticību un atbalstu, ir svarīgi, lai grupā šajā laikā būtu palikuši tikai paši neat- laidīgākie, kam tiešām ir būtiski gūt rezultātu. Tomēr nosaukšu visus blokus pēc kārtas. Tātad galvenie programmas bloki ir šādi.

  1. Iepazīstināt ar sevi, izmantojot projektīvās metodes, darbu ar psihologu. Kas ir racionā- la domāšana? Mācāmies vēlēties sasniedzamo, mācāmies domāt, mācāmies BŪT. Relaksācija.
  2. Vai protu izvirzīt mērķus? Ko es patiesībā vēlos? Apzināties motivāciju, kas virza, vajadzī- bas, dzīves mērķus, iepazīties ar savu tempera- menta tipu (daudzpakāpju testēšana) un turpi- nāt iepazīt sevi.
  3. Kas ir psiholoģiskās aizsardzības mehā- nismi, kā pamanīt to izpausmes? Kurus no tiem izmantoju es? Testēšana un interpretācija. Mā- cāmies saprast cilvēkus, pieņemt tos tādus, kādi viņi ir. Saprast nozīmē pieņemt. Iemīlēt nozīmē saprast. Mācāmies mīlēt sevi, mīlēt citus cilvē- kus.
  4. Pasaule, ko es nepazinu, – manu jūtu pa- saule. Kas tas tāds ir – manas jūtas, kā pret tām izturēties? Kā izturēties pret negatīvām jūtām? Kas ir mīlestība? Kas ir bailes, trauksme? Vai ir vajadzīgas skumjas? Mācāmies pareizi izrādīt jūtas, mācāmies strādāt ar aizvainojumu. Kas ir personiskā telpa – manas teritorijas robežas? Vai citam cilvēkam ir tiesības uz savām robežām?
    Es vēlos iemācīties mīlēt un priecāties – pa- līdziet!
  5. Vai iemīlēt sevi ir sarežģīti? Kā lai to izdara? Projektīvās tehnikas, relaksācija, darbs ar psiho- logu, darbs grupā. Mācāmies visvajadzīgāko – prast cienīt un mīlēt sevi.
  6. Vai ir viegli pieņemt sevi ar visām nepilnī- bām? Bet kam gan to nav? Mācāmies pieņemt sevi, turpinām iepazīt sevi. Kā es izturos pret sevi? (Psihodiagnostika, psihologa palīdzība.) Vai es pareizi risinu konfliktus? Kā iemācīties no tiem izvairīties? Vai ir jāprot aizstāvēt savu viedokli? Ko ir svarīgi atcerēties konflikta laikā, kā pareizi un racionāli izturēties pret to? Mācā- mies saprast tos, kas mums ir līdzās, mācāmies saprast citus cilvēkus. Kam tas vajadzīgs? Lai mums ar viņiem būtu komfortabli. Vienlaikus mācāmies atcerēties savas vajadzības, savas tie- sības uz šīm vajadzībām.
  7. Daudz kas ir apgūts, daudz kas ir saprasts. Tagad vari pieņemt sevi tādu, kāds esi, ar mī- lestību un savas vērtības apziņu. Dvēselei ir tik viegli un labi.
  8. Programmas pēdējais bloks ir vērsts uz tās dalībnieka ārējo uzvedību, uz viņa prasmi ar ārējiem līdzekļiem uzturēt harmonisku iekšējo stāvokli – tā ir gan pareiza gaita, gan prasme kontrolēt savu balsi, vārdus, sejas mīmiku, ska- tienu. Pēdējā blokā ietilpst arī treniņš, kas pama- tojas uz klasiskās psiholoģijas un psihoterapijas atziņām, – pašprogrammēšana, pašregulācija, publiskas uzstāšanās prasme, tiekšanās apzinā- ties savu individuālo dzīves jēgu.

Treniņprogrammas laikā tiek lasītas arī izzi- nošas lekcijas par temperamentu, par stresu, par trauksmi, par ģimenes funkcijām un struktūru (tostarp plaši par seksuālo funkciju), par trans- akciju analīzi un par sešiem mīlestības tipiem.

Un citādi nemaz nevar būt, jo pārliecība par sevi neizbēgami atspoguļojas jebkurā dzīves jomā, visās mūsu lomās un izpausmēs.

Interesentiem tiek rīkoti arī bezmaksas iepazīšanās semināri, kur var uzzināt, ko piedāvā programma.