Tālruņa numurs: +371 27812131
E-pasta adrese: sdvoreckij@gmail.com

Notikumi uz treniņiem un konsultācijām

Psihologija

Kompleksi un psihe. 2.d.


Dzīve nekad nemēdz būt taisnīga. Vairumam no mums tā laikam ir labāk.
Oskars Vailds

Tātad, par kompleksu var nosaukt zināmu sāpīgu “punktu”, kas atrodas zemapziņā un neizpaužas līdz brīdim, kamēr tas netiek aizskarts.

Tiešām, ja labi sevī parakāties, vēl jo vairāk atcerēties bērnības gadus, var saskatīt gana daudz reālu un iedomātu kompleksu, kas mums traucēja, bet daži no tiem pastāvīgi izpaužas visā dzīves laikā.
Bessoznatelnoe
Katrs no mums, neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa, no sava izskata un sociālā statusa, nes sevī nepiepildītas vēlmes, nerealizētus sapņus, kā arī tieksmes, par kurām reizēm mēdz būt kauns atzīties pat pašam sev.
Bet tagad pamēģiniet iedomāties, cik daudz no iepriekš uzskaitīta slēpjas jūsos, un kā tas laiku pa laikam izraujas no neapzinātā mūsu apziņā un rada trauksmes sajūtu un nepārliecinātību par sevi.

Vairums cilvēku vienkārši nevar atļauties, lai nepilnvērtības sajūta izpaustos, un tāpēc visiem spēkiem cenšas pārvarēt savas vājības un bailes, bet, ja nesanāk pārvarēt, tad vismaz pārliecināt sevi un apkārtējos par tādu neesamību.
Nashi kompleksy
Tā ir iekārtota cilvēka psihe, bet, kad mums ir labi, mēs nedomājam par to, kāpēc tā ir. Taču, kad mums kļūst slikti, mēs parasti cenšamies atrast vainīgo. Reizēm mēs vainojam paši sevi, citreiz meklējam vainīgos un iemeslu ārpusē.

Mēs vainojam likteni, apstākļu sakritību, dabu, dzimšanas datumu, savu izskatu un tā tālāk.

Tā nu ir ierīkota cilvēka psihe, ka viņš neapzinās savu nepatikšanu vai radušos konfliktu patiesos iemeslus. Un nekā nevēlas pieņemt tos uz sava rēķina, jo tie, reālie iemesli, var izjaukt viņa “ES” tēlu un būtiski ietekmēt sevis paša uztveri.

Izprast un atbalstīt savu “ES”, tikt skaidrībā ar faktiskiem savu nepatikšanu iemesliem jums palīdzēs labs psihologs.

Izmantojiet šo padomu!

Turpinājums sekos.

Kompleksi un psihe

Dzīvē ir tikai divas īstas traģēdijas: viena – kad nesaņem to, ko vēlies, bet otra – kad saņem.
Oskars Vailds

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka daudzi no mums reizēm uzdod jautājumu, kas traucē labi dzīvot, tā, kā mēs gribam?
Daži meklē iemeslu ārējā pasaulē un paziņo, ka laiks ir tāds, ka nav paveicies, dzīvojam periodā, kad pasaule nav mierīga. Bet vai tad ir bijuši mierīgi laiki?
Vzroslenie
Mūsu pasaule pastāvīgi ir kustībā, tad kara stāvoklī, tad krīzē, tad stagnācijā, tad attīstības stadijā. Un tam nav ne gala, ne malas. Pasaule mums apkārt pastāvīgi mainās un tāds ir tās dabiskais stāvoklis. Ikviena paaudze var apgalvot, ka tā dzīvo grūtos laikos.

Citi meklē iemeslu sevī, sūdzas par saviem “kompleksiem”. Tai pat laikā nevar skaidri paskaidrot, kā tad tie izpaužas. Kas tad ir kompleksi, kuri traucē dzīvot? No kurienes tie rodas?
Te laikam ir jāatgādina, ka ikviena cilvēka dzīve sastāv no trim galvenajiem posmiem – piedzimšana, mācīšanās (tā pati dzīve) un došanās uz citu pasauli. Jā, tieši tā!

Pievērsiet uzmanību tam, cik ļoti bezpalīdzīgs ir tikko piedzimis cilvēks. Un iedomājieties, cik bezpalīdzīgu viņš sāk sevi apzināties, tiklīdz viņam rodas šī sapratne. Un notiek tas vecumā līdz sešiem gadiem.

Vispār sevis un apkārtējās pasaules apzināšanās ir atsevišķa raksta tēma. Atgriezīsimies pie kompleksiem.
Saskaņā ar austriešu psihologa, ārsta un filozofa Alfrēda Adlera koncepciju, bīstamais faktors, kas ietekmē cilvēka rakstura veidošanos, ir agrīnās bērnības periods, pirmie seši dzīves gadi, kad veidojas (tiek salikta) mērķu un tendētu tieksmju sistēma, kas nepieciešama, lai varētu pašapliecināties un kompensētu radušos „nepilnvērtības kompleksu”. Kompleksy

Pēc viņa apgalvojuma vairumam bērnu rodas sava nepilnvērtīguma sajūta tieši, salīdzinot sevi ar pieaugušajiem, kurus viņš uztver kā “visu varošus”, kas spēj izdarīt visu, ko vēlas. Tai pat laikā viņš pats “tikai mācās!”
No tā viņš pakāpeniski izdara secinājumu, ka katrs cilvēks patstāvīgi nosaka sevi savā dzīvē, izmantojot izvēles brīvību un savu tiekšanos uz pašrealizāciju. Bet kā galvenie šķēršļi ceļā uz sevis kā personības realizāciju stāv viņa paša nepilnvērtības sajūta.

Tāpēc personības attīstību viņš saista ar šā kompleksa pārvarēšanu pieaugšanas procesā, un to, kādā veidā notiks pats pārvarēšanas process, nosaka cilvēka dzīves stils. Kāds tas būs, un kā viņš sasniegs savus mērķus, pa kādiem ceļiem?

Ja jums radusies vēlēšanās saprast, kāds ir jūsu dzīves stils, bet patstāvīgi to noteikt neizdodas, vērsieties pie laba psihologa. Viņa palīdzību novērtēsit uzreiz.

Turpinājums sekos.

Kur ņemt gribu un spēkus. 3.d.

Gribas atkarība no cilvēka ārējās un iekšējās pasaules (turpinājums)

Kad ārējā pasaule ir vienkārša un nerada grūtības, bet iekšējā, tieši otrādi – ir sarežģīta, tad cilvēkam ir nepieciešams ievērojams gribasspēks, kas vērsts uz iekšējām pretrunām un šaubām, uz motīvu un mērķu saskaņošanu, uz grūtību pārvarēšanu lēmumu pieņemšanas gaitā. Viņa psihe ir stresa stāvoklī.
Volja
Bet, kad grūtības rada gan ārējā, gan iekšējā pasaule, tad cilvēks ir spiests paust lielu gribasspēku, kas vērsts uz to, lai pārvarētu kā iekšējās šaubas, tā arī dažādus šķēršļus. Viņš ir spiests pieņemt lēmumus un veikt zināmas darbības, kas vērstas uz traucēkļu un grūtību pārvarēšanu. Viņa gribas lēmumi tiek pieņemti apzināti, tīši un mērķtiecīgi, tiek realizēti un īstenoti saskaņā ar viņa iekšējo un ārējo vajadzību izpratni.

Jo pretrunīgāka un sarežģītāka ir cilvēka iekšējā pasaule, jo sarežģītāki veidojas ārējās pasaules apstākļi, jo spēcīgāks gribasspēks ir nepieciešams to pārvarēšanai.

Savas dzīves darbības procesā cilvēks, pārvarot šķēršļus, attīsta sevī tādas rakstura īpašības kā mērķtiecīgums, izlēmīgums un vīrišķība. Viņš kļūst disciplinēts, izturēts, uzstājīgs un iniciatīvs. Tomēr šādu rakstura īpašību veidošanos stipri ietekmē audzināšana un dzīves apstākļi. Viegla dzīve neprasa gribasspēku.
Volja2

Tāpēc bieži ir nepieciešama laba psihologa palīdzība, lai tiktu skaidrība ar sevi, savām jūtām un emocijām.
Daži cilvēki nepārvalda savu iekšējo pasauli, viņi neapgrūtina sevi un vienkārši dzīvo tajā. Reizēm izjūtot prieku, reizēm – problēmas. Un, ja viņi nekontrolē savu iekšējo pasauli, to vada citi cilvēki, draugi vai ienaidnieki, sabiedrība utt.

Tikai attīstot savu iekšējo pasauli, to pārvaldot un piesātinot to ar pieredzi un zināšanās, var izprast dzīves jēgu un baudīt visus tās labumus.

Tad arī psihe būs harmonijā ar šīm pasaulēm.

Kur ņemt gribu un spēkus. 2.d.

Gribas atkarība no cilvēka ārējās un iekšējās pasaules

Ar gribasspēka, tāpat kā visas cilvēka psihiskās darbības izstrādi, vadību nodarbojas smadzenes. Tās pastāvīgi salīdzina panāktos rezultātus ar programmu, kas ir iepriekš sastādīta mērķa sasniegšanai, un atbilstoši koriģē gribasspēka pakāpi un virzību.
Volja3
Ikvienam cilvēkam, ikvienai dzīvai būtnei ir ārējā un iekšējā pasaule. Ārējā pasaule ir apkārtējā pasaule, cilvēki, priekšmeti, radinieki un draugi, kā arī mēs paši, kā cilvēki, kas dzīvo un rīkojas, piedalās šajā pasaulē. Var teikt, ka ārējās pasaules uztvere izpaužas priekšmetu, cilvēku un visu praktiskās darbības izpratnē.

Cilvēka iekšējās pasaules izpratne ir daudz sarežģītāka, jo tā ir ne tikai ārējās pasaules atveide caur iekšējo uztveri. Tā ir zināšanu, pārdzīvojumu un emociju krātuve, kas uzkrātas, pateicoties dzīves pieredzei, kas iegūta izveides procesā, kā arī senču mantojums, kas nodots ar gēniem. Tātad iekšējā pasaule var būt bagāta un sarežģīta, nabadzīga un vienkārša, harmoniska un problemātiska. Nebūs pavisam pareizi, toties saprotami, ja teiksim, ka iekšējā pasaule ir pasaule sevī.

Tāpēc atkarībā no cilvēka iekšējās un ārējās pasaules sarežģītības pakāpes, viņa psihiskā stāvokļa, gribasspēks izpaudīsies atšķirīgi.
Volja4
Tur, kur cilvēks pauž vienkāršas vēlmes, kuras ir viegli realizējamas un viennozīmīgas, izmantot gribu itin nemaz nav nepieciešams. Vienkāršā ārējā un iekšējā pasaule.

Ja pasaule ir piesātināta ar dažādiem šķēršļiem, kuri prasa gribasspēka piemērošanu to pārvarēšanas gaitā, un nepieciešama ir tikai pacietība, kad cilvēks ir pilnībā pārliecināts par savu mērķu sasniegšanu, cilvēka iekšējā pasaule ir vienkārša, bet ārējā – sarežģīta.

To, kādu apdraudējumu slēpj vienkārša cilvēka iekšējā pasaule, var uzzināt pēc konsultācijas pie laba psihologa.

Turpinājums sekos.

Kur ņemt gribu un spēkus

Griba, griba, ja spēku pietiek…
No Vladimira Visocka dziesmas

Cik daudz dažādu asociāciju rada vārds griba. Te ir gan brīvais vējš – brīvība, gan gribi-negribi – piespiedu kārtā, gan neļauj rokām vaļu – nekaujies, utt.. Bet mūs griba interesē no psiholoģijas viedokļa, t.i. cilvēka spējas pārdomāti vadīt savu rīcību un darbības.
Volja

Gribas paušana lēmuma pieņemšanas laikā iedarbina motīvu cīņu kā izvēli. Gribas lēmuma procesā cilvēks pretojas impulsīvām vēlmēm un izjūtamām vajadzībām. Apzināti pārvarot iekšējos un ārējos šķēršļus, viņš ar gribas spēku aizstāj emociju “es gribu” ar emocijām “man jādara” vai “vajag”, apzināti nosakot vajadzīgo darbību vērtību iezīmes.

Visas cilvēku darbības var iedalīt divās kategorijās: brīvās un piespiedu.

Ar brīvajām darbībām tiek saprastas tādas, kuras cilvēks veic neapzināti vai nepietiekami saprot to rašanās iemeslus. Šādas darbības iepriekš netiek plānotas un tām ir tīri impulsīvs raksturs. Parasti tas ir pārsteigums, dusmas, sajūsma utt.

Atšķirībā no tām, piespiedu darbības pamatojas uz diezgan apzinātiem mērķiem, uz pārdomātu to realizācijas secību rezultāta sasniegšanai. Tādā veidā piespiedu darbības ir tiešas sekas cilvēka gribas lēmumam, kas prasa gribasspēka izpausmi, īpašam intelektuāla, morāla un fiziska sprieguma stāvoklim.
Volja2
Intelektuālā spriedze balstās uz to, ka mērķi izvirza prāts ideāli iedomātā veidā, kas atbildīs ne tikai personīgam priekšstatam, bet arī mantotiem priekšstatiem, kas iegūti audzināšanas rezultātā, vai iegūti apkārtējās patiesības izzināšanas gaitā.

Bet gribasspēka morālā daļa sasaista savā starpā individuālo vēlmi, universālos sabiedrības jēdzienus un iegūstamā rezultāta lietderīgumu.

Gribas jēdziens ir saistīts ar cilvēka pārliecību savā izlēmībā realizēt tās darbības, to rīcību, kuru viņš pārdomāšanas rezultātā redz kā lietderīgāko un nepieciešamāko.

Par gribas izpausmes atkarību no cilvēka iekšējās un ārējās pasaules turpināsim nākamajā rakstā.
Bet, ja vēlaties izzināt savas spējas attiecībā uz gribasspēka izpausmi, varat iziet psiholoģisko diagnostiku vai saņemt individuālo konsultāciju pie laba psihologa.

Turpinājums sekos.

Slikts garastāvoklis

Slikts garastāvoklis

Slikts garastāvoklis iestājas, ja cilvēks uztver un redz apkārtējo pasauli no negatīvās puses. Viņam sāk šķist, ka visi, arī radinieki, viņu nesaprot un nenovērtē, vai vēl ļaunāk — grib nodarīt kaitējumu. Sākas strīdi, pretenzijas. Pasliktinās cilvēka psiholoģiskais, bet pēc tam arī fiziskais stāvoklis. Emocionālais fons piepildās ar aizkaitinājumu attiecībā pret visu, un tas vēl vairāk nomāc.
Nastoenie7
Ja slikts garastāvoklis turpinās gana ilgi, tad iespējama depresijas iestāšanās. Tas jau draud ar nopietnām psihes izmaiņām, aizraušanos ar alkoholu, narkotikām utt. Ja rodas depresija, uzreiz ir jāvēršas pie laba psihologa, jo šāds stāvoklis var novest pie ieilgušiem psiholoģiskiem traucējumiem, bet pēc tam arī pie dzīves pozīcijas pasliktināšanās.

Drūms garastāvoklis – tā ir kurla siena starp mums un ar pārēju pasauli.

Wilhelm Fischer

Slikts garastāvoklis sevī slēpj vēl vienu apdraudējumu. Šādā stāvoklī nevar pieņemt nekādus svarīgus lēmumus. Tos visdrīzāk noteiks aizkaitinājums un psihes nomāktais stāvoklis, un tāpēc tie būs nepareizi, tādi, kas spēj novest pie vēl sliktāka rezultāta. No sākuma atgūstiet labo garastāvokli, paskatieties uz pasauli bez aizspriedumiem, un uz priekšu, pieņemiet lēmumus, kontaktējieties un iepazīstieties ar jauniem cilvēkiem.

Tātad, labs garastāvoklis ir prieks, spēku pacēlums, atklātums. Slikts garastāvoklis nozīmē skumjas, enerģijas panīkumu, noslēgtību.

Tad bezemociju garastāvoklis – jaudīga enerģija, mierīga uzvedība un pilnīgs emociju trūkums. Šāds stāvoklis ir raksturīgs spēcīgam raksturam. Cilvēkiem, kuri spēj vadīt savas emocijas līdz tādai pakāpei, ka no malas nav iespējams pateikt, kād90b89d9639cfs ir cilvēka garastāvoklis. Viņi reti smaida, un arī tad tikai ar lūpām. Viņus nevar redzēt noskumušus vai bēdīgus. Viņi ir paši sevī. Un vien viņu acīs reizēm redzams kaut kas, knapi saskatāms, un nevar saprast, kas tas bija – prieks, skumjas vai vienaldzība.

Atgādināšu. Labs garastāvoklis – cilvēka dabisks stāvoklis.

Un tāpēc, kā teica Horācijs: “Valdi pār savu garastāvokli, savādāk, ja tas nepakļaujas, tas valda pār tevi”.

Nesanāk? Tas nekas! Vērsieties pie laba psihologa un jums kļūs skaidrs, ko darīt, un kas ir vainīgs.

Būt labā noskaņojumā – nodarīt mocību savējiem skauģiem.

Diogēns no Sinopes

Vadieties pēc vārdiem: “Visur un vienmēr – gribu, varu un darīšu!”.

Veiksmi!

Labs garastāvoklis

Kādi ir laba vai slikta garastāvokļa iemesli

Labs garastāvoklis

Pirmkārt, apskatīsim, kādi mēdz būt garastāvokļa veidi. Pavisam to ir trīs: labs, slikts un bezemociju. Jā, jā. Tieši garastāvoklis, kura gadījumā cilvēks neizrāda laba vai slikta garastāvokļa ārējās pazīmes, nepauž emocijas.
Nastroenie5
Ir jāatceras, ka mūsu garastāvoklis ir mūsu emocionālā stāvokļa atspulgs, tā teikt, mūsu emocionālais fons.
Ja jūsu dzīvē viss ir labi, ja jums nav gaidāmas nepatikšanas tuvākajā laikā, tad jums būtu jābūt labam garastāvoklim. Tiešām, nav iemeslu skumjām, nav vērojamas lielas, neatrisināmas problēmas un esat diezgan pārliecināts par savu rīcību un darbībām.

Var teikt, ka labs garastāvoklis faktiski ir vesela cilvēka dabisks stāvoklis. Un ir ļoti svarīgi prast uzturēt sevī šo labā garastāvokļa emocionālo fonu. Un tas nav tik sarežģīti, kā varētu šķist. Pietiek ar to, ka protat pārslēgt savas domas no problēmām uz kaut ko pozitīvu. Jādomā nevis par to , kas slikts var notikt jūsu dzīvē vai ir noticis pirms tam, bet jānoskaņo sevi uz spēju pārvarēt jebkādas nepatikšanas vai neražas. Jārīkojas, jāpārvar problēmas, neļaujot sev vai kādam citam sabojāt savu emocionālo fonu.
Nastroenie6
Ir jāizstrādā ieradums skatīties uz pasauli tikai pozitīvā gaismā. Jāsaskata viss labais apkārt, bet negatīvais jāuztver kā dzīves bezalternatīvu papildinājums. Jāattiecas pret problēmām kā pret neizbēgamiem šķēršļiem ceļā, kas trenē smadzenes un attīsta apkārtējās pasaules emocionālo uztveri.

Ir lielisks nezināma autora teiciens: “Domājiet tikai par labo, strādājiet tikai labajam un sagaidiet tikai labāko!”

Vai kā savulaik teica Marks Aurēlijs: “Kad apstākļu ietekmē tiek traucēts garīgais līdzsvars, pēc iespējas ātrāk atjauno savaldību un nepaliec pārāk ilgi nomāktā stāvoklī, savādāk tev vairs nekādā veidā nevarēs palīdzēt.
Ieradums atjaunot harmoniju pilnveidos tevi”.

Neviens taču nevajag tev nenieka!
Tu svētkus gribi?
Izdomājiet viņu!

Nesanāk? Labs psihologs nāks palīgā!

Un nekad nenokariet degunu!

Turpinājums sekos.

Garastāvoklis, no kā tas ir atkarīgs?

No kā ir atkarīgs garastāvoklis?

Emocionālie stāvokļi, kas nosaka cilvēka garastāvokli, var radīt cilvēka dzīves uzlabojumu vai pasliktinājumu. Uzlabojošo emocionālo stāvokli ir pieņemts dēvēt par stēnisko, bet pasliktinošo – par astēnisko.
Emociy
Stēniskās emocijas nodrošina cilvēkam papildspēkus, dod spēku pieplūdumu, ja tā ir saprotamāk. Tulkojumā no grieķu valodas “stenoss” – nozīmē “spēks”. Šis emocionālais stāvoklis izpaužas ar paaugstinātu aktivitāti, darbīgumu un enerģētisku pacēlumu. Tas atspoguļo prieku, fizioloģisko un psiholoģisko spēku pacēlumu. Naids arī ir stēniska emocija.
Pastāv daudz paņēmienu, kad cilvēks paveic šķietami neiespējamo.

Astēniskās emocijas ieguvušas savu nosaukumu no grieķu vārda “astenoss”, kas tulkojumā nozīmē “vājums, bezspēks”. Tiešām, astēniskais emocionālais stāvoklis samazina cilvēka enerģiju, viņa aktivitāti un apspiež viņa darbīgumu. Tas izraisa skumju, ilgu un nospiestības stāvokli. Pat vienkāršāko darbību izpilde kļūst daudz sarežģītāka tādēļ, ka cilvēkam rodas apātija, nereti tiek traucēta kustību koordinācija, radot paralizējošu iedarbību uz cilvēka psihi, šausmu un baiļu emocijas. Gadās arī tā, ka tiek paralizētas cilvēka kustības, viņš nespēj pat paspert soli.

Stēniskā vai astēniskā emocionālā stāvokļa izpausmes lielā mērā ir atkarīgas no individuālām personas iezīmēm, nervu sistēmas īpatnībām. Viens un tas pats iemesls, piemēram, bēdas, var radīt vienam cilvēkam trauksmainu reakcijas stāvokli, tai pat laikā cits cilvēks, iespējams, nonāks nomāktā un bezpalīdzīgā stāvoklī. Tieši tāpat arEmociy3ī panākumi – dažiem cilvēkiem tas var izraisīt astēnisku spēku izsīkuma un skumju stāvokli.

Un tikai neliels cilvēku skaits spēj vadīt savas emocijas. Viņi spēj patstāvīgi, pēc savas vēlēšanās izsaukt to vai citu emocionālo stāvokli. To var un vajag iemācīties. Vērsieties pie laba psihologa, saņemiet konsultāciju un apgūstiet psiholoģiskā treininga kursu.

Viss ir jūsu rokās!

Veiksmi!

Turpinājums sekos.