Tālruņa numurs: +371 27812131
E-pasta adrese: sdvoreckij@gmail.com

Notikumi uz treniņiem un konsultācijām

Izveido sevi pats

Izveido sevi pats. Par personības briedumu

Pārsteidzoši, taču vienos un tajos pašos apstākļos, pastāvot vieniem un tiem pašiem nosacījumiem, dažādi cilvēki ir spējīgi paust un izrādīt atšķirīgu savas personības aktivitāti un pozīciju. Kāda ir katra konkrētā cilvēka personība, pirmām kārtām ir atkarīgs no viņa rīcības un no tā, kādu šis cilvēks redz sevi pašu un par kādu personību sevi veido.
Cilvēka spēja izveidot sevi patstāvīgi nosaka viņa likteni un citu cilvēku attieksmi pret viņu. Dažkārt, nonākot visai sarežģītos apstākļimages (25)os, uz dzīvības un nāves robežas, ir cilvēki, kuri, runājot tieši, uzvedas kā cūkas, kamēr citi tajos pašos apstākļos rīkojas kā svētie.

Cilvēkam ir dotas šīs abas iespējas un vienīgi no viņa paša personīgā lēmuma un izvēles un nevis no apstākļiem ir atkarīgs, kā viņš sevi parādīs.

Par galveno cilvēka personības attīstības un brieduma pazīmi uzskatāma personas spēja vienmēr rīkoties saskaņā ar savu iekšējo pārliecību. Jebkādās dzīves situācijās, lai cik sarežģītas tās arī nebūtu, persona paļaujas nevis uz apstākļiem, bet turas tiem pretī, cenšas tos izmainīt, pie kam tādējādi paužot savu gribu un raksturu.

Īstu personību atšķir nevis skaļi apgalvojumi un skaistas frāzes, bet spēja uz sevi uzņemties visu atbildības smagumu par notiekošo un spēja pārvarēt notikumus. Personību nosaka tās rīcība un paveiktie darbi.

Nobriedušas personības pazīme ir tāds personas sociālās un psihiskās attīstības līmenis, kad cilvēks pats ir spējīgs vadīt savu darbību, savu uzvedību un spēj turpināt savu personīgo psiholoģisko izaugsmi.

Izveido sevi pats. Par personības veidošanos

Cilvēka personība veidojas pakāpeniski. Kopš dzimšanas brīža un neatkarīgi no paša gribas cilvēks tiek iesaistīts sabiedriskajās un personīgajās attiecībās. Šīs pastāvīgās un tiešās savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem arī sāk veidot cilvēka personību. Viņš pakāpeniski no apkārtējiem cilvēkiem un no tiem, kuriem viņš cenšas līdzināties, apgūst uzvedības normas, tikumiskos un morāles nosacījumus un ieradumus.
images (21)

Taču priekšstats par to, ka pašam cilvēkam nav jāiegulda nekādas pūles un centieni savas paša personīgās personības izveidē, ir maldīgs un aplams. Tiklīdz cilvēks sasniedz zināmu vecumu, viņam personības izpratnē sāk veidoties savi personīgie uzskati un pašam sava personīgā attieksme pret apkārtējiem notikumiem un cilvēkiem, ar kuriem viņš atrodas saskarē. Parādās personīgie vērtējumi attiecībā pret citiem cilvēkiem, pret sevi, izveidojas un nobriest noteiktas morāles prasības.

No tā, cik cilvēks ir pārliecināts par savu personīgo uzskatu pareizību attiecībā uz apkārtējo pasauli, par savām attiecībām ar apkārtējo pasauli, iespējams noteikt viņa neatkarību un domu noturību no viedokļiem, kas atšķiras no viņa personīgās pārliecības un personīgajiem uzskatiem. Tas ir pirmais cilvēka personības veidošanās posms, šajā etapā viņš apzināti sāk ieņemt savu personīgo viņam noteikto dzīves pozīciju.

Izveido sevi pats. Par paaugstinātu pretenziju un tieksmju līmeni

Par paaugstinātu cilvēka pretenziju un tieksmju līmeni var runāt tad, kad cilvēks apzināti sev uzstāda sarežģītus un pat neizpildāmus uzdevumus un nereti izvirza nereālus mērķus. To izpilde, izrādās, nav savienojama nedz ar cilvēka uzkrāto dzīves pieredzi, nedz ar iegūto zināšanu un prasmju līmeni, lai runātu par šo mērķu realizēšanu.
images124
Faktiski tas cilvēku noved pie pastāvīgām un sistemātiskām neveiksmēm un izgāšanās, izraisa personas vilšanos gan sevī, gan apkārtējos, kuri pēc personas domām ir „nepietiekami objektīvi” un „neizprot talantīgu ģēniju”.
Tālākajā gaitā tas cilvēku noved frustrācijā – tādā emocionālā stāvoklī, kad nepārvarami šķēršļi ceļā uz izvirzītā mērķa sasniegšanu cilvēkā izraisa agresiju un ļaunumu pret pārējiem, bet dažkārt arī pašam pret sevi.

Parasti šāds pretenziju un tieksmju līmenis raksturīgs jaunībā, kad izvirzīto mērķu nerealitāte un savu spēju un iespēju pārvērtēšana saistāma ar neauglīgu un nepamatotu pašpārliecinātību. Pašpārliecinātība un kritikas nepieņemšana bieži kaitina un sanikno apkārtējos, izraisa konflikta situācijas, neveiksmes un vilšanos.

Šāds cilvēks ir spiests iziet cauri virknei neveiksmju, un tikai gadījumā, ja viņam pietiks neatlaidības un spēka, pēc neskaitāmu mēģinājumu pārvarēšanas un savu kļūdu izlabošanas prasmes apgūšanas, viņš spēs sasniegt reālo savu iespēju līmeni un nonāks pie atbilstoša pašnovērtējuma.
2014-04-12_181748

Jāuzsver – ja pietiks neatlaidības un spēku. Pretējā gadījumā cilvēks salūzīs un…

Izveido sevi pats. Par pazeminātu pretenziju un tieksmju līmeni

Pretenziju un tieksmju līmeni par pazeminātu var saukt tanī gadījumā, ja cilvēks sev izvirza viegli sasniedzamus mērķus. Viņš apzināti sev uzstāda vienkāršus uzdevumus, lai gan lieliski nojauš un bieži vien ļoti labi apzinās, ka ir spējīgs uz ko lielāku un nopietnāku.
images (20)
Viņš var izvirzīt sev augstāku latiņu, taču apzināti to nedara. Vairumā gadījumu šādu rīcību sekmē zems pašnovērtējums, kad cilvēks īsti neuzticas sev un netic saviem spēkiem, šaubās par savām spējām un netic tām. Šāds cilvēks pastāvīgi jūt savu personīgo nepilnvērtību.

Taču nereti pazemināts pretenziju un tieksmju līmenis tiek novērots arī cilvēkam ar augstu pašnovērtējumu. Cilvēks lieliski pārzina savas spējas un augstu novērtē savu prātu. Viņa izvēli dot priekšroku vienkāršākiem un vieglākiem uzdevumiem un mērķiem nosaka vēlēšanās nepārpūlēties un cenšanās netērēt pārāk daudz savu spēku. Šis cilvēks cenšas palikt ēnā, būt par savā ziņā sociāli viltīgu indivīdu, kuram nav vēlēšanās „zīmēties”.

Pazemināts pretenziju un tieksmju līmenis ir bīstams tanī ziņā, ka tas izraisa zemu pašcieņu, sekmē gļēvuma izpausmju parādīšanos un pieradina personu vairīties no citiem cilvēkiem, baidoties no izsmiekla un pazemojuma, liek izvairīties no jebkādas saskarsmes.

Izveido sevi pats. Par pretenziju un tieksmju līmeņiem

Ar cilvēka pretenziju un tieksmju līmeņiem jāsaprot uzdevumu grūtības un sarežģītības pakāpe, kuru cilvēks sev izvirza un kuru viņš noteikti cenšas sasniegt. Uzstādot sev kārtējo līmeni, viņš kā likums, balstās uz iepriekšējo uzdevumu izpildes laikā iegūtajām zināšanām un šajā laikā gūto pieredzi.
Llearn to think

Iesaistoties konkrētu uzdevumu risināšanā pastāvīgi mainīgās dzīves dinamikas ietekmē, viņš kā apbalvojumu gūst veiksmes vai neveiksmes, sasniedz panākumus vai cieš zaudējumus. Tas tiešā veidā ir saistīts ar cilvēka pretenziju un tieksmju līmeni.

Uzstādot sev adekvātus un atbilstošus uzdevumus, kurus cilvēks tik tiešām ir spējīgs sasniegt, kuri atbilst viņa iegūtajām spējām, zināšanām un prasmēm, cilvēks puslīdz regulāri sasniedz panākumus un viņu pastāvīgi pavada veiksme.

Savukārt neadekvāta pašnovērtējuma gadījumā, kad pretenziju un tieksmju līmenis ir paaugstināts, cilvēks vairumā gadījumu ir lemts neveiksmei. Arī neatbilstoši pazemināts pašnovērtējums un pazemināts pretenziju un tieksmju līmenis likumsakarīgi nenodrošina pašcieņu pat gadījumos, kad uzdevumu izdevies veiksmīgi izpildīt vai izvirzīto mērķi – sasniegt.images1236

Pašnovērtējuma atbilstība ietekmē pretenziju un tieksmju līmeni un to iemiesošanu dzīvē. Pareizi izvirzīts uzdevums, mērķi, kas ir atbilstoši reālajām iespējām un spējām, uzkrātajai pieredzei un iegūtajām zināšanām un prasmēm, pamatu pamatos nosaka to, cik veiksmīgi un sekmīgi viss virzīsies tālāk.

Izveido sevi pats. No pašcieņas uz pretenzijām un tieksmē

Daudzi un dažādi faktori ietekmē to, kā veidojas mūsu pašnovērtējums un pašcieņa. Šie faktori savu darbību sāk jau kopš agras bērnības un to ietekme uz cilvēku turpinās visas dzīves garumā.
images32107
Sākumā tā ir vecāku un citu tuvu radinieku attieksme, pēc tam seko pedagogi un skolas draugi, pagalma un sētas rotaļu biedri, interešu pulciņu dalībnieki utt. Turpmākajā cilvēka dzīvē viņa redzesloks aizvien paplašinās un līdz ar to vienlaikus paplašinās faktoru apjoms, kas ietekmē atbilstošu ietekmi uz pašnovērtējumu.

Tādā veidā cilvēks mācās apvienot un vispārināt dažādu cilvēku viedokļus, sākumā tas notiek ar tuvākās apkaimes cilvēkiem, pakāpeniski aptverot aizvien plašāku loku, tādējādi veidojot savu pašnovērtējumu. Šajā procesā viņš vispirms cenšas sniegt novērtējumu citiem un tikai pēc tam to piemēro arī sev. Vairumā gadījumu tas notiek pusaudža gados, apmēram četrpadsmit gadu vecumā.
2014-04-11_200443
Apguvis sevis novērošanas un pašanalīzes prasmi, pusaudzis sāk analizēt savus sasniegumus un rīcību, izdarīt noteiktus secinājumus un izvērtēt sevi. Viņš sāk izdarīt pats savus secinājumus: ja bīstamā situācijā neesi izbijies un atkāpies, tātad – neesi bailulis un gļēvulis; izpildīji grūtu uzdevumu vai paveici smagu darbu – tātad tu esi uz to spējīgs.

Sevis paša izveidoto pašnovērtējumu cilvēks var uzskatīt par adekvātu, ja tas ir objektīvs. Taču nereti cilvēkam veidojas neatbilstošs pašnovērtējums, kas ir vai nu pārlieku paaugstināts, vai arī pārlieku pazemināts.

Atkarībā no izveidotā pašnovērtējuma katram cilvēkam parādās un sāk izpausties viņa pretenziju un tieksmju līmenis. Šis līmenis savukārt nosaka mērķu un uzdevumu grūtības pakāpi, uz kuriem cilvēks tiecas un kurus uzskata par saistošiem un pilnībā sasniedzamiem.

Par sevis un citu pieņemšanu jeb kā rast kompromisus

Izveido sevi pats. Par glaimiem un uzslavām

Brīnumaina ir cilvēka reakcija, kad apkārtējie cenšas celt viņa pašvērtējumu, izsaindex123kot komplimentus, uzslavas vai glaimus. Vairākums sāk justies ne pārāk komfortabli, viņus mulsina nepārtrauktās sajūsmas straumes. Pati par sevi situācija, kad viens cilvēks slavē un par pārējiem pārāku padara otru, nav ordināra un nostāda cilvēkus atšķirīgās pozīcijās. Viens no cilvēkiem lieliski apzinās savu patieso mērķi un jūtas, lieliski saprot, kas slēpjas aiz viņa vārdiem – pelnīta uzslava, parasts kompliments vai viltīgi glaimi.

Krietni sliktākā stāvoklī atrodas cilvēks, pār kuru nolijusi minētā straume. Viņam ir grūti izprast un uzķert, kas aiz visa tā īsti slēpjas, kādi ir viņa sarunu biedra patiesie mērķi? Kas tas ir – uzslava, glaimi vai vēl kāds slēpts āķis? Dabīgi, tas visbiežāk izraisa negatīvas emocijas, piesardzību un atturību, sevišķi, ja vārdi nākuši no nespeciālista vai no nekompetenta cilvēka puses.
Glaimi nozīmē pārspīlētas uzslavas, tie vienmēr tiek izteikti ar noteiktu mērķi – piesaistīimages12305t kādu cilvēku savai nometnei vai iekarot kāda labvēlību. Paši par sevi glaimi ir viltīgi, gan pret to, pret kuru tie ir virzīti, gan pret to, kurš tos uzņem, tie rada neīstuma, pašapmierinātības sajūtas. Vēl glaimi rada nepieņemšanas un izsmiekla jūtas no apkārtējo puses, kuri no malas redz, kas kurš īsti ir.

Komplimenti atšķirībā no glaimiem nav domāti kādu savtīgu mērķu sasniegšanai un sava izdevīguma panākšanai. Tie izraisa patiesas sajūsmas jūtas vai arī pieder pie ierastas pieklājības produktiem. Īstajā vietā un laikā izteikts kompliments uzlabo garastāvokli un pašsajūtu tam, kuram tas adresēts, un liek pievērst uzmanību cilvēkam, kurš to izteicis.
Pelnīta uzslava parasti tiek izteikta reti, bez liekas patētikas un apjūsmošanas, un uzskatāma par patiesu otra cilvēka jūtu izpausmi. Tā paaugstina cilvēciskā pievilkšanās images32104spēka līmeni un mudina cilvēku ķerties klāt vēl grūtākiem uzdevumiem. Ja uzslavu izsaka cilvēks, kura viedoklis mums ir nozīmīgs, tas izraisa apmierinājumu un sajūsmu.

Izveido sevi pats. Par kritiku

Interesanta ir cilvēka reakcija uz mēģinājumiem pazemināt priekšstatus par viņa personīgo pašvērtējumu no citu cilvēku puses. Kā viņš reaģē? Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādu labsajūtu tas cilvēkam nesagādā. Taču viņa reakcija, viņa emocijas ir vistiešākajā veidā saistītas ar to, ar kādu mērķi, par ko un kas viņu kritizē. Ne mazāk svarīga nozīme ir tam, cik lielā mērā viņa personīgais pašvērtējums atšķiras no tā, kas viņam tiek izteikts. Ja viņu kritizē cilvēki, kuru viedoklis personai ir svarīgs, kas ir autoritātes, viņš to uztver kā vajadzīgu audzināšanu un palīdzību. Taču, ja kritizētāji ir cilvēki no malas, tad kritiku uztver, ja tās izteikumi ir tuvi viņa paša pašvērtējumam, bet noraida gadījumos, kad atšķirība ar paša pašvērtējumu ir pārāk liela.

99321
Taču ikvienam cilvēkam ir savas īpašās puses, sevišķi vājās un ievainojamās vietas, kuru aizskaršana vienmēr izraisa negatīvās emocijas. Sievietēm tā parasti ir āriene, mājsaimnieces īpašības, pievilcīgums. Vīrieši ir jūtīgi profesionālās darbības jomā un tradicionāli – attiecībā uz vīrišķības apliecinājumiem, tādiem kā spēks, drošsirdība un izturība.

Vārdi spēj izraisīt tik negatīvas emocijas, tā sagraut savstarpējās attiecības, ka jebkuras tiem sekojošās atvainošanās vai jebkādas kompensācijas nespēs ko līdzēt lietas labā – noslāpēt emociju ugunsgrēku vai izlabot kļūdu. Piemēram, pietiek sievai vai mīļotajai sievietei pateikt, ka jūs viņu vairs nemīlat un ka viņa jums kļuvusi nepatīkama… un viss! Pat pēc ilgstošas atvainošanās, pēc virknes dažādu dāvanu pasniegšanas un „pelnu kaisīšanas” uz savas galvas sieviete, iespējams, jums arī piedos, taču nekad neaizmirsīs šo apvainojumu, pastāvīgi par to atgādinās un pārmetīs.
Jūs neesat
Nepieciešams stingri ielāgot atsevišķas dzīves patiesības – nedrīkst cilvēku pastāvīgi mocīt ar sīku, apnicīgu piekasīšanos, kāda viena gadījuma dēļ nedrīkst visu vispārināt un izdarīt vispārēju negatīvo slēdzienu. Jāatceras, ka ikviens cilvēks pret kritiku izturas jūtīgi, pastāvīgas, bet viņa skatījumā sīkumainas piezīmes galu galā var izraisīt ļaunumu un riebumu, cenšanos atbildēt ar to pašu, lai attaisnotu sevi. Mēs nedrīkstam būt sīkumaini, audziniet sevī augstsirdību, mācieties piedot.