Tālruņa numurs: +371 27812131
E-pasta adrese: sdvoreckij@gmail.com

Notikumi uz treniņiem un konsultācijām

Kompleksi un psihe

Dzīvē ir tikai divas īstas traģēdijas: viena – kad nesaņem to, ko vēlies, bet otra – kad saņem.
Oskars Vailds

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka daudzi no mums reizēm uzdod jautājumu, kas traucē labi dzīvot, tā, kā mēs gribam?
Daži meklē iemeslu ārējā pasaulē un paziņo, ka laiks ir tāds, ka nav paveicies, dzīvojam periodā, kad pasaule nav mierīga. Bet vai tad ir bijuši mierīgi laiki?
Vzroslenie
Mūsu pasaule pastāvīgi ir kustībā, tad kara stāvoklī, tad krīzē, tad stagnācijā, tad attīstības stadijā. Un tam nav ne gala, ne malas. Pasaule mums apkārt pastāvīgi mainās un tāds ir tās dabiskais stāvoklis. Ikviena paaudze var apgalvot, ka tā dzīvo grūtos laikos.

Citi meklē iemeslu sevī, sūdzas par saviem “kompleksiem”. Tai pat laikā nevar skaidri paskaidrot, kā tad tie izpaužas. Kas tad ir kompleksi, kuri traucē dzīvot? No kurienes tie rodas?
Te laikam ir jāatgādina, ka ikviena cilvēka dzīve sastāv no trim galvenajiem posmiem – piedzimšana, mācīšanās (tā pati dzīve) un došanās uz citu pasauli. Jā, tieši tā!

Pievērsiet uzmanību tam, cik ļoti bezpalīdzīgs ir tikko piedzimis cilvēks. Un iedomājieties, cik bezpalīdzīgu viņš sāk sevi apzināties, tiklīdz viņam rodas šī sapratne. Un notiek tas vecumā līdz sešiem gadiem.

Vispār sevis un apkārtējās pasaules apzināšanās ir atsevišķa raksta tēma. Atgriezīsimies pie kompleksiem.
Saskaņā ar austriešu psihologa, ārsta un filozofa Alfrēda Adlera koncepciju, bīstamais faktors, kas ietekmē cilvēka rakstura veidošanos, ir agrīnās bērnības periods, pirmie seši dzīves gadi, kad veidojas (tiek salikta) mērķu un tendētu tieksmju sistēma, kas nepieciešama, lai varētu pašapliecināties un kompensētu radušos „nepilnvērtības kompleksu”. Kompleksy

Pēc viņa apgalvojuma vairumam bērnu rodas sava nepilnvērtīguma sajūta tieši, salīdzinot sevi ar pieaugušajiem, kurus viņš uztver kā “visu varošus”, kas spēj izdarīt visu, ko vēlas. Tai pat laikā viņš pats “tikai mācās!”
No tā viņš pakāpeniski izdara secinājumu, ka katrs cilvēks patstāvīgi nosaka sevi savā dzīvē, izmantojot izvēles brīvību un savu tiekšanos uz pašrealizāciju. Bet kā galvenie šķēršļi ceļā uz sevis kā personības realizāciju stāv viņa paša nepilnvērtības sajūta.

Tāpēc personības attīstību viņš saista ar šā kompleksa pārvarēšanu pieaugšanas procesā, un to, kādā veidā notiks pats pārvarēšanas process, nosaka cilvēka dzīves stils. Kāds tas būs, un kā viņš sasniegs savus mērķus, pa kādiem ceļiem?

Ja jums radusies vēlēšanās saprast, kāds ir jūsu dzīves stils, bet patstāvīgi to noteikt neizdodas, vērsieties pie laba psihologa. Viņa palīdzību novērtēsit uzreiz.

Turpinājums sekos.


Vēl derīgs pa tematu. Rekomendēju!