Tālruņa numurs: +371 27812131
E-pasta adrese: sdvoreckij@gmail.com

Notikumi uz treniņiem un konsultācijām

Pieci galvenie muļķības likumi

Lūk, kā slavens ekonomists izteicās par muļķiem, par viņu radīto apdraudējumu un par iespējamo cīņu ar viņiem.
stulbums
Itāļu izcelsmes vēsturnieks-ekonomists Karlo Čippolo daudzu gadu garumā pētīja muļķības dabas fenomenu. Pēc rūpīgas šās pārsteidzošās parādības izpētes viņam izdevās atklāt piecus likumus, kas ir tik universāli, ka izpaužas jebkurā laikā un jebkurā sabiedrībā.

Viņš noskaidroja, ka muļķības radītais apdraudējums ir daudz postošāks, nekā mēs spējam to iedomāties.
Ir jāpapildina paša muļķības jēdziens – tam ir daudz sinonīmu, tādējādi it kā mainot veidolu, bet tai pat laikā būtība paliek nemainīga.

Lūk, šie likumi:

Pirmais muļķības likums vēsta, ka cilvēki parasti kļūdās un nenovērtē viņiem apkārt esošo muļķu skaitu.
Lai arī cik paradoksāls nebūtu šis apgalvojums, realitāte pastāvīgi pierāda tā patiesumu. Pat ļoti detalizēti izvērtējot apkārtējos, jūs pārsteidzoši regulāri saskarsieties ar noteiktu situāciju tipu
• Cilvēks, kuru uzskatāt par gudru un racionālu, patiesībā var izrādīties pārsteidzoši dumjš.
• Muļķiem ir tendence parādīties negaidītā laikā un nepiemērotās vietās, izjaucot jūsu iecerētos plānus.
0,01
Otrais muļķības likums vēsta, ka muļķības esamība un dziļums nav tieši saistīts ar citām konkrētā cilvēka rakstura iezīmēm.

Ilgie, novērojumos un izmēģinājumos pavadītie gadi apstiprināja zinātnieka secinājumu par to, ka visi cilvēki atšķiras pēc muļķības esamības vai neesamības. Un, lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, tas nekādā veidā nav saistīts ar audzināšanu. Tā ir tāda pati dabas parādība kā rudi mati, vasaras raibumi vai pirmā asins grupa. Faktiski, ja tā vēlaties, muļķis ir dabas pirksts.

Izglītības līmenis nekādā veidā nav saistīts ar to, ka tai vai citā sabiedrības grupā ir noteikts muļķu skaits. Šo noteikumu apstiprina daudzie eksperimenti piecās dažādās grupās: studenti, pasniedzēji, apkalpojošais personāls, biroja darbinieki un administrācijas darbinieki.

Pašā sākumā, kad viņš analizēja mazkvalificētu darbinieku grupu, muļķu skaits izrādījās lielāks, nekā viņš bija gaidījis (muļķības pirmā likuma izpausme). Šo rezultātu viņš norakstīja uz sociālajiem apstākļiem, kas izpaudās kā izglītības trūkums un nabadzība.

Tomēr, virzoties uz augšu pa sociālajām kāpnēm, viņš ieraudzīja līdzīgu attiecību gan balto apkaklīšu, gan studentu vidē. Vēl lielāku pārsteigumu radīja tāds pats muļķu skaits profesoru vidū, neatkarīgi no tā, vai tā bija provinces koledža, vai pazīstama universitāte – muļķu proporcija palika nemainīga.

Viņš bija tik pārsteigts ar iegūtajiem rezultātiem, ka izlēma veikt pētījumu intelektuālās elites vidē, ko pārstāvēja Nobela prēmijas laureāti. Rezultāts vien apstiprināja dabas superspēku – tāda pati muļķu proporcija.0,02

Otrā likuma secinājumus saprast un pieņemt nav viegli, tomēr to apstiprina daudzie eksperimenti, kas šai ziņā veido dzelzsbetona pamatus.

Feministes ar prieku apstiprina otro likumu, jo, saskaņā ar to, dumju sieviešu nav vairāk kā dumju vīriešu. Arī trešajās pasaules valstīs dzīvojošie var gūt mierinājumu ar faktu, ka attīstītās pasaules valstīs ir tāda pat muļķu attīstība.

No otrā muļķības likuma izriet biedējoši secinājumi: lai arī kur jūs censtos nokļūt, augstākajā sabiedrībā, Mikronēzijas vietējo iedzīvotāju sabiedrībā, klosterī vai kazino – jūsu apkaimē būs vienāds muļķu skaits, kurš (saskaņā ar Pirmo likumu) noteikti būs lielāks, nekā sagaidāt.

Trešais muļķības likums sniedz definējumu, ka muļķis ir cilvēks, kurš ar savām darbībām rada zaudējumus citam cilvēkam vai cilvēku grupai, turklāt no tā negūst nekādu labumu, bet biežāk kaitē arī pats sev.
Trešais likums nosaka cilvēku iedalījumu četrās grupās: gudrinieki, bandīti, vientieši un muļķi.
Piederība vienai vai otrai grupai tiek noteikta saskaņā ar šādiem noteikumiem:Tabula110

Ja Kāds ar savām darbībām rada zaudējumus, un tai pat laikā rada izdevīgumu Citam, tad viņš pieskaitāms Vientiešiem. Ja Kāds ar savām darbībām rada izdevīgumu sev un Citam, tad viņš ir Gudrinieks. Ja savu darbību rezultātā Kāds gūst izdevīgumu, tai pat laikā nodarot Citam ciešanas, tad viņš ir Bandīts. Bet, kad Kāda darbību rezultātā zaudējumi rodas viņam pašam, turklāt vēl arī Citam, tad šis Kāds ir visīstākais Muļķis (un tas nav tas spēcīgākais apzīmējums).

Vadoties pēc citāta: “Cilvēka prāts ir ierobežots, bet muļķībai robežu nav”, ir grūti iedomāties to zaudējumu apmēru, kādu var radīt muļķi, kas nokļuvuši varas iestādēs, kuriem ir politiskas, sociālas un militāras pilnvaras.
Kas tad padara muļķi tik ļoti bīstamu?

Pirmkārt, viņš ir bīstams ar savām nesaprātīgām, neracionālām un haotiskām darbībām, viņa rīcības nav iespējams loģiski izanalizēt. Piemēram, bandīta rīcībā ir vērojama loģika – ja nav pietiekami prāta, lai pats varētu nopelnīt vairāk labumu, viņš maksimāli izmantos visas savas pārējās spējas, lai atņemtu labumus par labu sev. Viņa darbības ir racionālas, to mērķis ir loģiski izanalizējams, tāpēc tās var uzminēt un sagatavot atbildi ar savām pretdarbībām.

Saka: “Vientiesība ir sliktāka par zagšanu”, tomēr pret vientiešiem var atrast aizsargpasākumus, jo vientieša darbības ir samērā loģiskas, tās ir iespējams prognozēt.0,03

Muļķa rīcību saprast, kur nu vēl paredzēt, nav iespējams. Viņa rīcībā nav iemeslu, nav rīcības plāna un nav mērķa. Viņa darbības vienmēr ir negaidītas, izpaužas visnepiemērotākā vietā un ir pilnīgi neprognozējamas laika ziņā.
Gudrs cilvēks nekādā veidā nevar pasargāties no muļķa, jo īpaši tāpēc, ka viņa uzbrukums nav prognozējams nedz vietas, nedz laika ziņā, tajā nav pat racionālas struktūras.

Šillers savulaik rakstīja: “Pret muļķību pat dievi ir bezspēcīgi”.

Ceturtais muļķības likums izceļ patiesību, ka ne-muļķi visu laiku nenovērtā muļķus un regulāri cieš no viņu postošā potenciāla.0,04

Tiešām, ne-muļķu trīs grupu pārstāvji ar apskaužamu regularitāti aizmirst faktu, ka sadarbība ar muļķiem ir bīstama. Muļķi parasti visnegaidītākajā laikā ir gatavi savām postošajām darbībām. Jebkurā, pat viņiem pašiem visnepiemērotākajā vietā, un tāpēc neatkarīgi no apstākļiem ir ļoti nekonsekventi savās darbībās.

Iemesls ir tajā, ka vientiesim nav izredžu atpazīt muļķi, tos pilnīgi neievēro bandīti, bet gudrinieki nespēj novērtēt bīstamību un pat saskatīt viņus (Otrā muļķības likuma rezultātā). Saskaņā ar šo, ne-muļķi (saskaņā ar Pirmo muļķības likumu) nenovērtē muļķu daudzumu “it kā savējo” vidē, un tāpēc atslābinās un nevar savlaicīgi mobilizēties. Bet, kad muļķis sāk kaut kādas darbības, tad viņi nespēj noteikt to virzienu, un tādējādi samazināt kaitējumu līmeni.

Viedoklis, ka muļķi kaitē tikai paši sev, ir dziļi maldīgs! Nemāniet sevi, šāda rīcība ir raksturīga tikai bezpalīdzīgajiem vientiešiem.Jūsu dumjības tests

Pat tad, ja jums palaimēsies, un jums izdosies atpazīt muļķi, nekādos apstākļos nesadarbojieties ar viņu, cerībā, ka varēsiet gūt no tā labumu. Jūs tādējādi radīsiet viņam tādu darbības lauku, kur viņš spēs tā ieskrieties, ka jums nodarītais zaudējums būs neizmērāmi milzīgs.

Piektais muļķības likums pasludina muļķi par visbīstamāko personas tipu.

Tiešām. Muļķis ir bīstamāks par bandītu ar to, ka pēdējā darbības ir vērstas uz to, lai labumi pārietu no viena īpašnieka pie cita. Sabiedrība kopumā no tā necieš. Ideālo bandītu darbību pieaugums noved ne tikai pie īpašuma pārdales, bet arī labumu pāriešanai no vienām rokām citās, bet sabiedrību tikai pie stagnācijas, katastrofa nenotiek.

To var novērot uz tādu valstu piemēra, kurās vara ir korumpēta un visi pilsoņi, ar varas klusējošo piekrišanu, ierasti apiet likumus un bauda dzīvi.

Muļķis ir bīstamāks par vientiesi, jo pēdējais, nodarot kaitējumu sev, citiem tai pat laikā nes labumu. Vientiešu aktivitātes palielinājums arī noved pie stagnācijas, jo gudriniekiem un ideālajiem bandītiem nākas tērēt daļu labumu vientiešu uzturēšanai, citādi sabiedrībai draud izdzimšana.

Pavisam citādas sekas rodas no muļķu rīcības. Viņu aktivizācija pilnībā maina pasaules karti, jo viņu darbības rezultātā var rasties tikai zaudējumi, kas nenes labumu nevienam. Viņi iznīcina labumus, sabiedrība tādēļ kļūst nabadzīgāka, rezultātā notiek tās katastrofāla bojāeja.0,05

Vēsture vairākkārtīgi ir apliecinājusi faktu, ka valsts, kurā vara ir pietiekami daudz gudru cilvēku rokās, atrodas attīstības stadijā un kļūst bagātāka, pateicoties labumiem, ko iegūst gudrinieki. Tāpat, pateicoties tam, ka viņi aptur muļķu aktivitāti, tai pat laikā neitralizējot bandītu un vientiešu darbības.

Pavisam citas sekas rodas tad, ja pieaug pie varas esoši muļķu proporcija. Bandītu darbības pieaug, jo samazinās labumu daudzums, ko var pārdalīt, naivie vientieši nedara neko, gudrinieki nezina, ko darīt, un nesaprot, kur un kādas darbības būtu veicamas. Valsts strauji iet bojā. Tuvojas katastrofa.0,06

Muļķībai ir daudz sinonīmu, tomēr, piemērojot jebkuru no tiem, muļķības likumi paliek nemainīgi.

Vēlaties sevi pārbaudīt un noticēt sev?

Elementāri!

Pat attālināti!


Vēl derīgs pa tematu. Rekomendēju!