Kas ir ģimene un tās pamatfunkcijas. 2. d.

Turpināsim sarunu par ģimenes pamatfunkcijām. Atgādināšu, ka tieši konkrētajam ģimenes loceklim svarīgāko ģimenes funkciju traucējumi ir biežākie ģimenes konfliktu un neuzticības gadījumu iemesli.,

Šo jautājumu var aplūkot tikai no ģimenes psiholoģijas viedokļa. Bet var arī apvienot 2 viedokļus: ģimenes psiholoģijas (kā sistēmiskās pieejas) un ģimenes socioloģijas viedokļus. Tātad, iesākumam uzskaitīsim galvenās ģimenes pamatfunkcijas, bet pēc tam komentēsim katru no tām:

• reproduktīvā
• audzinošā
• saimnieciski ekonomiskā
• atjaunojošā
• regulatīvā
• ģimenes socializācijas funkcija
• komunikatīvā
• brīvā laika
• sociālā statusa
• emocionālā
• garīgās saziņas funkcija
• seksuālā.

Tagad paskaidrosim katras funkcijas nozīmi.

Reproduktīvā funkcija: nosaukums runā pats par sevi – vajadzība pēc saviem bērniem, kā arī nepieciešamība apmierināt seksuālās vajadzības. Vajadzība pēc bērniem saskaras ar sabiedrības nepieciešamību pēc sugas atražošanas. Dažiem cilvēkiem šī vajadzība kļūst par dzīves jēgu. Bet par to kādu citu reizi. Jebkurā gadījumā var saprast, ka tas ir ļoti svarīgi.

Audzinošā funkcija: vajadzība audzināt savus bērnus par cienīgiem sabiedrības locekļiem un nākotnē veiksmīgiem cilvēkiem. Turklāt bērni audzina mūs, kā arī mēs paši sevi pāraudzinām, audzinot bērnus. Lūk, cik daudz svarīgu lietu uzreiz ir saistītas ar bērnu audzināšanu.

Saimnieciski ekonomiskā ģimenes funkcija: ģimenes ikdienas sadzīves ekonomiskais atbalsts, ekonomiski neveiksmīgo ģimenes locekļu ekonomiskais atbalsts, ekonomiskās mijiedarbības ģimenes locekļu starpā utt. Kā mēs saprotam, lai nodrošinātu šo funkciju, tiek paredzēta spēja adaptēties mūsdienu sabiedrībā, spēja izvēlēties prioritātes un vēl daudz ko citu.

Ģimenes atjaunojošā funkcija: pats ģimenes funkcijas nosaukums pasaka mums priekšā, ka, realizējot šo ģimenes funkciju, mēs apmierinām vajadzību pēc psihisko, emocionālo, fizisko spēku atjaunošanas pēc grūtas dienas. Realizēt šo vajadzību var traucēt visdažādākie apstākļi. Bet, ja mēs nevarēsim atpūsties ģimenes lokā, sāks uzkrāties aizkaitinājums, nogurums un vēlme kaut ko mainīt.

Ģimenes regulatīvā funkcija: šī funkcija ir ļoti daudznozīmīga. Tā ietver gan ģimenes funkcionēšanas atbalstu noteiktajos parametros, atgriezeniskās saiknes nodrošināšanu ģimenē starp tās locekļiem, nepieciešamību sekot ģimenes locekļu uzvedībai ārpus tās ietvariem – atbilstība sociālajiem normatīviem, ģimenes iespēju pārveidoties, ja ģimenē ir ieilgušas krīzes.

Ģimenes socializācijas funkcija: bērna pirmie sociālie priekšstati veidojas tieši ģimenē. Priekšstatus par visu dzīvē, tostarp par uzvedības normām un sociālajām vajadzībām, sabiedrības likumiem bērns kā piemēru gūst ģimenē, tie veidojas ģimenē. Interesanti, ja politiķiem gandrīz nerūp ģimenes institūts, tad, uz kurieni viņi mūs ved? Tas tā, starp citu.

Ar šo beidzam raksta otro daļu. Turpinājums sekos, aprakstīsim pārējās sešas ģimenes funkcijas. Bet pagaidām padomājiet, kā kaut vienas no šīm funkcijām neapmierināšana var novest pie ieilgušiem konfliktiem, krāpšanas vai pie nevēlēšanās atrasties šajā ģimenē? Bet raksta trešās daļas beigās es uzdošu visiem ļoti pamācošu uzdevumu.