Gatavība laulībai agrā jaunībā

Kā veidot laulāto attiecības

Jautājums par jauniešu gatavību laulībai un ģimenes veidošanai ir cieši saistīts ar visu, kas šodien notiek mums apkārt. Diemžēl pašlaik ģimenes jēdziens un attieksme pret laulību strauji mainās. Skaidri redzams, ka likumīga laulība zaudē popularitāti, toties aizvien pieaug netradicionālu laulību skaits. Runājot, piemēram, par civillaulību, jāsaka, ka Eiropā tikai katrs ceturtais pāris reģistrē savas attiecības. Bet, teiksim, Krievijā tikai ap trīsdesmit procentiem pāru dzīvo civillaulībā. Un šiem rādītājiem ir tendence pieaugt.

Iepriekšējos rakstos mēs jau noskaidrojām, ka laulības pārsvarā tiek slēgtas agrā jaunībā. Šis fakts tad arī nosaka, kāpēc tik liela uzmanība tiek veltīta tam, lai izpētīt psiholoģisko gatavību laulībai un ģimenes izveidei jauniešu vidū.

Vispirms būtu nepieciešams konkretizēt un definēt šo jēdzienu – gatavība.

Vēršoties pie tādiem avotiem kā Jefremovas, Ušakova un Ožegova krievu valodas skaidrojošās vārdnīcas, iegūstam šādas interpretācijas
1. psiholoģiska noskaņa kādai darbībai;
2. piekrišana kaut ko darīt;
3. stāvoklis, kad viss ir padarīts, viss ir sagatavots.

No psiholoģijas viedokļa gatavības jēdziens tiek skaidrots kā personas stāvoklis, kurā tā ir noskaņota uzvesties noteiktā veidā, pilnīgi mobilizējot spēkus izvirzītā uzdevuma izpildei. Tas, savukārt pamudina iegūt noteiktas zināšanas, prasmes un iemaņas, kuras pastiprina apņēmība izdarīt attiecīgas darbības.

Tagad mēģināsim noskaidrot, ko nozīmē jēdziens „psiholoģiska gatavība laulībai”. Daudzi speciālisti, kas nodarbojas ar šī jautājuma izpēti, pieturas pie divām pieejām.

Pirmā pieeja aplūko tādus gatavības veidus, kā:
1. fiziskais un sociāls briedums;
2. ētiskā un seksuālā gatavība.

Šajā gadījumā fiziskais briedums atbilst dzimumbriedumam, bet sociālais briedums atbilst pieauguša cilvēka statusam. Uzskatāms, ka, lai jauni cilvēki būtu gatavi laulībai, viņiem jābūt skaidram priekšstatam par to, kas ir ģimene, kāpēc jāstājas laulībā, kādām ir jābūt dzīvesbiedru savstarpējām attiecībām un kādi pienākumi gulstas uz viņiem ģimenes dzīvē.

Otra pieeja priekšstatos par jauniešu gatavību laulībai ietver sociāli psiholoģiskās nostādnes un noteiktu attieksmi pret laulāto kopdzīves vērtībām, un šajā gadījumā aplūko šādus faktorus:
1. savstarpēju attiecību ģimenē noteiktu morālisko uztveri;
2. gatavību starppersonu saskarsmei;
3. spēju sevi ierobežot saskarsmē ar partneri;
4. prasmi izprast cita cilvēka iekšējo pasauli;
5. jūtu un uzvedības estētisko kultūru;
6. prasmi slāpēt konfliktus, pārvaldot pašam savu psihi un attiecīgi iedarbojoties uz apkārtējiem.

Tādejādi, analizējot iepriekšminēto, gatavību laulībai un ģimenes veidošanai var salīdzināt ar savdabīgas personiskas izglītības apgūšanu, kas iekļauj sevī izpratni par vērtību orientācijām un motivāciju laulībai, kā arī pareizu priekšstatu par laulāto hierarhiju un izpratni par to, kā veidot laulāto attiecības.

Turpinājums seko:

„Gardumiņš”: