Ģimenes tradīcijas

Vispirms ir jāatzīmē, ka jēdziens ”ģimenes tradīcijas” ir diezgan plašs. Nevajadzētu tās ierobežot tikai ar kopīgām dzimšanas dienu, jubileju u.c. svinībām.

Vārds “tradīcija” ir cēlies no latīņu vārda – tradition, kas tulkojumā nozīmē – nodošana; vēstījums.

Ožegova vārdnīcā šis jēdziens skaidrots šādā veidā: TRADĪCIJA, -as, s. 1. Tas, ka pārgājis no vienas paaudzes nākamajai, kas mantots no iepriekšējām paaudzēm (piemēram, idejas, uzskati, gaume, rīcības veids, parašas). Nacionālās tradīcijas. Militārās tradīcijas. 2. Paraša, iesakņojusies kārtība uzvedībā, sadzīvē. G. Jaunā Gada sagaidīšana.

Bet svešvārdu vārdnīcā — tradīcija [no lat. traditio – nodošana; vēstījums] — 1) vēsturiski izveidojušās un no paaudzes paaudzei nododamas parašas, kārtības, uzvedības noteikumi; 2) paraša, iesakņojusies kārtība uzvedībā, sadzīvē; 3) mutisks stāstījums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzei.

Tādējādi ģimenes tradīcijas visupirms ir kultūras un morāles kanoni, kas tiek mantoti.

Katrai ģimenei obligāti veidojas savas tradīcijas, taču tās nerodas tukšā vietā. Katrs no laulātajiem atnes savējās tradīcijas no saviem vecākiem un senčiem tādā veidā, kādā viņš redz šo ģimeni. Un gandrīz vienmēr tās veidojas tautisko tradīciju ietekmē.

Daudzās ģimenēs ir tradīcija svinēt dzimšanas dienas, tautas un valsts svētkus, atzīmēt ar lielām, skaļām un draudzīgām viesībām. Bet citās dienās pieņemts uzņemt viesus un draugus pie tējas tasītes ar pīrāgiem vai kūku.
Tā vai savādāk, labas ģimenes tradīcijas piedāvā pilnvērtīgu saziņu ar ģimenes locekļiem, draugiem un tuviniekiem. Pastāv ļoti daudz labu ģimenes tradīciju, kas veltītas bērniem, citiem ģimenes locekļiem un radiniekiem. Piemēram, kad brīvdienā visi sanāk kopā pie galda un bauda to, ka pagatavojuši viņu bērni, pat pavisam maziņie ar vecāku palīdzību.

Bet ir arī tādas tradīcijas – “atceries, ko teica vecvectēvs”. Tās balstās uz vārdiem, ko teicis kāds no senčiem: “Visbriesmīgākais, kas ģimenē var notikt, ir skandāls. Tas ir briesmīgāks par karu vai tatāru uzbrukumu. Uzbrukuma vai kara laikā cilvēki vai nu kopā cīnās, vai dodas prom. Bet miera laikos arī nāve nav bieds. Ja ģimenē notiek skandāls, ģimenes locekļi kļūst vientuļi, bezpalīdzīgi un ļoti ievainojami šā iemesla dēļ. Skandāli ģimenē to iznīcina, tie ir ģimenes gala sākums. Nepostiet ģimeni! Aizliedziet skandālus! Ikviens mēģinājums ir nekavējoties jāpārtrauc. Šā uzdevuma realizēšanai der visas metodes”.

Viņš bija ļoti gudrs cilvēks!

Šai sakarā vietā būs saite uz šādu stāstu.

Vēlreiz atkārtošu, ka ģimenes tradīcijas visupirms ir ģimenes kultūras un tikumiskie paradumi, kas tiek mantoti no iepriekšējām paaudzēm un ļauj tai ne tikai veiksmīgi pastāvēt, bet arī būt par cienīgu «sabiedrības molekulu».

Datortehnoloģiju ērā ir radusies tradīcija veidot video apsveikumus:

Tie izskatās šādi – 16 gadi: