Izveido sevi pats. Par kritiku

Interesanta ir cilvēka reakcija uz mēģinājumiem pazemināt priekšstatus par viņa personīgo pašvērtējumu no citu cilvēku puses. Kā viņš reaģē? Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādu labsajūtu tas cilvēkam nesagādā. Taču viņa reakcija, viņa emocijas ir vistiešākajā veidā saistītas ar to, ar kādu mērķi, par ko un kas viņu kritizē. Ne mazāk svarīga nozīme ir tam, cik lielā mērā viņa personīgais pašvērtējums atšķiras no tā, kas viņam tiek izteikts. Ja viņu kritizē cilvēki, kuru viedoklis personai ir svarīgs, kas ir autoritātes, viņš to uztver kā vajadzīgu audzināšanu un palīdzību. Taču, ja kritizētāji ir cilvēki no malas, tad kritiku uztver, ja tās izteikumi ir tuvi viņa paša pašvērtējumam, bet noraida gadījumos, kad atšķirība ar paša pašvērtējumu ir pārāk liela.

Taču ikvienam cilvēkam ir savas īpašās puses, sevišķi vājās un ievainojamās vietas, kuru aizskaršana vienmēr izraisa negatīvās emocijas. Sievietēm tā parasti ir āriene, mājsaimnieces īpašības, pievilcīgums. Vīrieši ir jūtīgi profesionālās darbības jomā un tradicionāli – attiecībā uz vīrišķības apliecinājumiem, tādiem kā spēks, drošsirdība un izturība.

Vārdi spēj izraisīt tik negatīvas emocijas, tā sagraut savstarpējās attiecības, ka jebkuras tiem sekojošās atvainošanās vai jebkādas kompensācijas nespēs ko līdzēt lietas labā – noslāpēt emociju ugunsgrēku vai izlabot kļūdu. Piemēram, pietiek sievai vai mīļotajai sievietei pateikt, ka jūs viņu vairs nemīlat un ka viņa jums kļuvusi nepatīkama… un viss! Pat pēc ilgstošas atvainošanās, pēc virknes dažādu dāvanu pasniegšanas un „pelnu kaisīšanas” uz savas galvas sieviete, iespējams, jums arī piedos, taču nekad neaizmirsīs šo apvainojumu, pastāvīgi par to atgādinās un pārmetīs.

Nepieciešams stingri ielāgot atsevišķas dzīves patiesības – nedrīkst cilvēku pastāvīgi mocīt ar sīku, apnicīgu piekasīšanos, kāda viena gadījuma dēļ nedrīkst visu vispārināt un izdarīt vispārēju negatīvo slēdzienu. Jāatceras, ka ikviens cilvēks pret kritiku izturas jūtīgi, pastāvīgas, bet viņa skatījumā sīkumainas piezīmes galu galā var izraisīt ļaunumu un riebumu, cenšanos atbildēt ar to pašu, lai attaisnotu sevi. Mēs nedrīkstam būt sīkumaini, audziniet sevī augstsirdību, mācieties piedot.